Būtu tikai cilvēks, likuma pantu piemeklēsim! Pēc tāda principa jau visu 2019. gadu notiek stīvēšanās ap Rīgas domi. Ja ne citādi, tad biedēsim ar atkritumu haosu un «uz šī punkta pamata» atlaidīsim domi.
Saeima steidz vēl aizejošajā gadā panākt, lai taptu pieņemts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Pašlaik zināms, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3. janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16. janvārī. Nav teikts, ka tāds likumprojekts ieraudzīs dienasgaismu.
KĀDS IR PAMATOJUMS? Pamatojums Latvijas lielākās pašvaldības atlaišanai tiek pamatots ar tās nespēju organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tā uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Viņš to uzskata par pietiekamu iemeslu, Rīgas dome, Latvijas Pašvaldību savienība un juristi - par ieganstu. Saeimā deputātu vidū nebūt nepastāv vienprātība par to, vai likumprojekts izstrādāts, balstoties uz faktiem, vai satur apgalvojumus. Tāpēc likumprojekta izstrādātājiem tiek pārmesta pat tiesiskuma principu pārkāpšana un valsts pārvaldes reputācijas graušana.
VAI POLITISKA IZRĒĶINĀŠANĀS? Saeimas Juridiskais birojs rekomendēja izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā nevirzīt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis uzsvēra, ka nav iespējams īsā laikā izvērtēt esošā likumprojekta atbilstību likumiem, tāpēc viņš parlamenta deputātus brīdināja, ka, lietai nonākot Satversmes tiesā, diez vai valstij būs iespējams prāvu uzvarēt.
E. Danovskis arī sacīja - lai Rīgas domes atlaišana būtu samērīga, ir jābūt pārliecībai, ka tā novērsīs ārkārtas situāciju. Ja domes atlaišana nenovērsīs ārkārtas situāciju, tad atlaišana nav piemērojama, jo domes atlaišana atceļ demokrātiskā ceļā ievēlētu institūciju, tāpēc tas būtu tikai galējs risinājums. Domes deputāti ir ievēlēti pašvaldību vēlēšanās, bet nu leģitīmās vēlēšanās ievēlētas vietvaras elektorāta izteiktā griba nav būtiska.
KAS NOTIKS, JA DOMI ATLAIDĪS? Ja Rīgas dome tiešām tiks atlaista, tad Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.
KURŠ VALDĪS PĀR RĪGU? Kuram tiks varas groži Rīgā, vismaz uz laiku? Likumprojektā norādīts, ka pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics, viņa vietnieks - Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli varētu izvirzīt Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieku Alekseju Remesovu.
Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, viņa vietnieks - vicemēra pienākumus, pagaidu administrācijas loceklis - komitejas vadītāja pienākumus.
KAD NOTIKS ĀRKĀRTAS VĒLĒŠANAS? Pagaidām jāzīlē kafijas biezumos. Varbūt 2020. gada februāra beigās, varbūt marta sākumā, varbūt maija pirmajās dienās.
UZ CIK ILGU LAIKU IEVĒLĒS JAUNO DOMES SASTĀVU? Rīgas domi tās atlaišanas gadījumā varēs ievēlēt uz nepilnu sešu gadu ilgu termiņu.
CIK MĒĢINĀJUMU ATLAIST DOMI IR BIJUŠI? Ja ne mēģinājumi, tad ieceres - vismaz divas. Par to tika spriests jau 2005. gadā un 2018. gada nogalē - šī gada sākumā. Tomēr netika iegūts pietiekami daudz argumentu, lai likumīgi un juridiski korekti to varētu izdarīt.
KAS RAKSTĪTS LIKUMĀ? Likuma Par pašvaldībām 91. pants paredz, ka Saeima var atlaist domi, ja tā:
• atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta (MK) noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus;
• atkārtoti pieņem lēmumus un veic darbības jautājumos, kas ir Saeimas, MK, ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu vai tiesas kompetencē;
• divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās nav ievēlējusi domes priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas;
• nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no deputātu kopskaita.
