Rīgas domes patriekšana sprūst likumdošanas zobratos
Ar piecu balsu pārsvaru valdošā koalīcija panākusi, lai likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu uzsāktu savu gaitu Saeimā. Tā izvērtēšana, par spīti opozīcijas ieteikumiem šo pienākumu uzticēt Izglītības, kultūras un zinātnes Sporta apakškomisijai, nodota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Elementārā aritmētika vedina domāt, ka komisijā likumprojekts netiks apstiprināts.
Par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu nobalsoja 49 koalīcijas deputāti un Anda Čakša, kas pēc izstāšanās no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pieslējusies Jaunajai Vienotībai, un KPV LV pārstāvošais Aldis Blumbergs. Pret likumprojektu balsoja visa opozīcija un astoņi KPV LV pārstāvji.
Iepazīstinot deputātus ar likumprojektu Attīstībai/Par!, kuras vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) likumprojekts tapis, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts norādīja, ka lielākās pašvaldības atlaišana ir ārkārtas notikums, un pauda cerību, ka šādi lēmumi par kādas domes atlaišanu nākotnē būs jāpieņem reti.
VARAM skaidro, ka Rīgas dome ir atlaižama, jo tā nespēj veikt vienu no autonomajām funkcijām - sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Šim skaidrojumam nepiekrīt ZZS pārstāvošais Viktors Valainis, un viņa redzējumam pievienojas arī ieceri neatbalstošais KPV LV vairākums. Proti: Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā krīze būtu tikai tad, ja uz ielām būtu vērojami neizvesti atkritumi. Ņemot vērā, ka šāda situācija galvaspilsētā nav vērojama, varot droši pieņemt, domes atlaišanai ar atkritumu izvešanu nav nekāda sakara.
Jautrību opozīcijas rindās izraisīja koalīcijas ierosinājums likumprojektu nodot budžeta komisijai, taču piecu balsu pārsvars panāca savu. Šāds koalīcijas lēmums it kā ir saistīts ar to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, pateicoties KPV LV aktivitātēm, trešdien tika noraidīti divi likumprojekti, kurus apstiprinot, ārkārtas vēlēšanu gadījumā Rīgas domi varētu ievēlēt uz 5,5 gadiem.
Tomēr arī budžeta komisijā Rīgas domes atlaišanas atbalstītājiem vairākuma nav. Šā likumprojekta agonistu spēku līdzsvars ar politiskajiem sāncenšiem ir septiņi pret septiņi. Viens no Saskaņas pārstāvjiem komisijā - Ļubova Švecova - gan ir atvaļinājumā. Tādēļ, ja viņa šodien paredzētās komisijas sēdes dēļ savu atvaļinājumu nepārtrauc, koalīcija likumprojektu var apstiprināt. Pretējā gadījumā likumprojekts ar septiņām balsīm par un septiņām pret tiktu noraidīts.
Tiesa, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli valdības virzītu likumprojektu, kāds ir arī Rīgas domes atlaišanas likumprojekts, Saeimas darba kārtībā iekļauj, par spīti atbildīgās komisijas atzinumam.
Sarežģītāka situācija ir ar Saeimas deputātu virzītajiem likumprojektiem, kuru apstiprināšanas gadījumā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās to ievēlētu uz 5,5 gadiem. Šos likumprojektus ar KPV LV atbalstu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms galīgā lasījuma noraidīja tādā formā, ka tie tālākai virzībai nav nododami. Šādu viedokli pauž Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis.
Interesanti, ka, par spīti komisijas atzinumam, abi likumprojekti Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā tomēr iekļauti. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidro, ka Saeimai nebūs, par ko lemt, jo komisija tai nebūs nosūtījusi nepieciešamos dokumentus. Taču to, kā Rīgas domes atlaidēji plāno atrisināt šo kāzusu, rādīs laiks.
Rīgas domes atlaišanas atbalstītāji situāciju varētu glābt, izmantojot Saeimas Kārtības rullī atrunāto, ka desmit dienu laikā pēc likumprojekta noraidīšanas komisijā tā iesniedzējs Saeimas Prezidijam pieprasa likumprojekta izskatīšanu Saeimā. Taču to apgrūtina fakts, ka noraidītos likumprojektus parakstījis KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs Ēriks Pucens, kurš nu aktīvi iestājas pret domes atlaišanu un vēlēšanu kārtības maiņu.