Audits: Satiksmes departaments nelietderīgi iztērējis vairākus simtus tūkstošu eiro

Rīgas domes Satiksmes departaments trīs gadu laikā ir nelietderīgi iztērējis vairākus simtus tūkstošu eiro valsts piešķirtās mērķdotācijas, izriet no VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) veiktā audita par pašvaldībai piešķirto līdzekļu izlietošanas likumību, lietderību un pareizību.

Pēc deputāta Valtera Berga (JKP) ierosinājuma, par šo jautājumu šodien sprieda Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas pārstāvji. LVC veikuši auditu par laika posmu no 2016.gada janvāra līdz 2018.gada beigām.

Pēc Berga teiktā, audits atklājis vairākus gadījumus, kad departaments mērķdotāciju izlietojis nelikumīgi un nelietderīgi. Piemēram, šajā periodā noslēgti 14 projektēšanas līgumi, par ko avansos kopā samaksāti 52 050 eiro, taču būvprojekti pasūtītājam joprojām nav nodoti. "Turklāt par vairākiem projektiem departaments nolēmis, ka izstrādes turpināšanā neesot lietderīga, izpildītājam samaksājot par faktiski izpildītajiem darbiem," norādīja domnieks.

Departaments 84 778 eiro samaksājis pilnsabiedrībai "Tiltprojekts, SKA Projekts un Vertex projekti", lai uzprojektētu satiksmes tuneli starp Imantu un Zolitūdi, taču sadārdzinājuma dēļ projekts apturēts. "Tomēr nauda par iesākto darbu ir zaudēta," pauda politiķis.

Līdzīga situācija ir ar Aleksandra Grīna bulvāra pārbūves projektu, kas pārtraukts, jo nav iespējams veikt darbus virs sadzīves un ražošanas kanalizācijas kolektora tā sliktā tehniskā stāvokļa dēļ. Arī par šī līdz galam nerealizētā projekta projektēšanas darbiem Rīgas dome samaksājusi SIA" Pro Via" 85 714 eiro.

Minētajā periodā 103 911 eiro no mērķdotācijas naudas samaksāts par akmens bruģa glabāšanu, lai gan no mērķdotācijas šādus izdevumus segt nedrīkst.

Satiksmes departamenta Finanšu un saimniecības nodaļas vadītājs Andris Korlašs deputātiem skaidroja, ka departaments tiešām par 14 projektiem avansā izmaksājis 52 000 eiro, taču būvprojektu iesniegšana galvenokārt kavējās pašu projektētāju dēļ.

"Ja tā ir projektētāju vaina, mēs piedzenam līgumsodus, bet, ja termiņi tiek kavēti kādu citu ārēju apstākļu dēļ, visbiežāk mēs termiņus pagarinām, jo zināms darba apjoms jau ir veikts un to pārtraucot, tiktu zaudēts gan laiks, gan nauda," skaidroja Korlašs. Ja noslēgtais līgums netiek īstenots, avanss tiek atmaksāts domei atpakaļ, tādēļ šie līdzekļi nav apdraudēti un tos nepieciešamības gadījumā būšot iespējams atgūt.

Runājot par satiksmes tuneļa un Aleksandra Grīna bulvāra projektu, Korlašs atzina, ka projekti apturēti tādēļ, ka projektēšanas gaitā noskaidrots, ka nepieciešami būtiski ieguldījumi dažādu inženiertīklu atjaunošanā, kas būtiski sadārdzina produktus. "Piemēram, Grīna bulvāra gadījumā būtu jāatjauno SIA "Rīgas ūdens" infrastruktūra, kas projektu sadārdzina vismaz trīsreiz," teica pārstāvis.

Bergs neslēpa neizpratni, kā tas nākas, ka pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā nekomunicē pirms projektu uzsākšanas. "Vai tiešām "Rīgas ūdens" jums nevarēja pateikt, kādā stadijā ir viņu sistēmas?" prasīja Bergs. Pēc Korlaša vārdiem, komunikācijas problēmas starp pašvaldības iestādēm šajā situācijā pastāv, taču norādīja, ka pirms projektēšanas ir sarežģīti paredzēt noteikumus, kurus izvirzīs citas institūcijas, lai to projektu saskaņotu.

Runājot par bruģa uzglabāšanai iztērēto naudu, Korlašs norādīja, ka šī summa izveidojusies trīs gadu periodā un, lai arī LVC ieskatā bruģis vienkārši tiek uzglabāts bez turpmākiem izmantošanas mērķiem, departaments esot pretējās domās, jo to regulāri izmanto ceļu atjaunošanā. Vienlaikus departaments ņēmis vērā LVC norādes un vairs šos pakalpojumus no mērķdotācijas neapmaksā.