Rīgas Dzemdību nama statistika par pēdējos gados atstātiem un pamestiem jaundzimušajiem ir dramatiska, ārpus galvaspilsētas situācija šķiet cerīgāka. Piemēram, Madonas un Ogres slimnīcu dzemdību nodaļās šogad nav atstāts neviens bērns. Formāli par to varētu priecāties, ja vien šādas rīcības cēlonis būtu mātes mīlestība, nevis pabalsti, ko maksā par jaundzimušo.
Rīgas Dzemdību namā līdz vakardienai bija atstāti 18 jaundzimušie, no viņiem trīs pamesti. Tas nozīmē, ka trīs māmiņas aizmukušas, nenoformējot dokumentus par atteikšanos no bērna. Pērn gada laikā tika atstāti 32 bērni, no kuriem pamesti seši. 2008. gadā atteikšanos no bērna Dzemdību namā noformēja 13 sieviešu, bet 2007. gadā – desmit.
Jēkabpils reģionālās slimnīcas dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Agita Ciemiņa padomā, pirms atceras gadījumus, cik sieviešu atteikušās no jaundzimušā uzreiz pēc dzemdībām. Viņa atminas priecīgu notikumu – sieviete pārdomājusi un izlēmusi mazo audzināt pati pēc tam, kad bija pabarojusi savu mazuli. Savukārt cita piedraudējusi – ja spiedīs barot negribēto bērnu, pielikšot sev rokas. Šogad kāda ļoti labi situēta sieviete pateikusi, ka vēl vienu muti ģimenē nevajag, un pametusi jaundzimušo valstij. Cita sieviete no dzemdību nodaļas aizgājusi, neko nepasakot. Bez bērna, protams. Bijusi arī kāda grūtniece, par kuru mediķiem radušās aizdomas, ka viņa centusies izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Sieviete "smuki aizšmauca", bērnu noformēja kā atradeni, atceras vecmāte. Visas bērnus pametušās sievietes bijušas pilngadīgas, visām jau ir bērni.
Pietrūkst 50 latu abortam?
A. Ciemiņa saka – muļķības, ka sievietes neko nezina par kontracepciju vai viņām trūkst tai naudas. Vecākā vecmāte pieļauj, ka abortam gan naudas pietrūcis, kaut arī Jēkabpils slimnīcā tas maksā 50 latu – esot lētākais cenrādis valstī. Tomēr viņa uzskata, ka sievietes attieksme pret dzīvi ir noteicošā, pieņemot lēmumu slimnīcā atteikties no bērna.
Bērnus moka aukstumā un badā
Madonas slimnīcā šogad neviens jaundzimušais pamests nav. Arī Ogres slimnīcas neonatoloģe Anita Jakovļeva apliecina to pašu, taču norāda uz ne mazāk satraucošu tendenci – vecāki par jaundzimušajiem nerūpējas, tiklīdz notērēti pabalsti un bērns vairs nekalpo kā ienākumu avots ģimenei. Kaut arī redzams, ka dzemdētājai ir trūcīgi sadzīves apstākļi, ārstiem nav iemesla apšaubīt, ka viņa rūpēsies par bērnu. Toties pēc neilga laika papildu rūpes rodas vietējai bāriņtiesai, jo atklājas, ka māte zīdaini nebaro, nekopj, pazūd uz vairākām dienām. A. Jakovļeva stāsta, ka tādējādi nomiris trīs mēnešus vecs bērniņš ar ielaistu pneimoniju.
Pēc novadu apvienošanas kādreizējās rajonu slimnīcas nu spiestas uzņemt ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī svešos no citiem rajoniem. Uz Ogri tagad ved arī dzemdētājas no Aizkraukles. Dzemdību nodaļas ārsti tad zvana uz vietējo pašvaldību un taujā, kādos apstākļos mazulim nāksies dzīvot. Dažreiz kļūst zināms, ka mājās nav pat malkas, miteklis ir nekurināts un jaundzimušajam ir visas iespējas nosalt. "Tad iesaistām bāriņtiesu, vedam mantas, māti un bērnu paturam ilgāk slimnīcā, kamēr visu nokārto. Reiz izrakstītu jaundzimušo atveda atpakaļ uz slimnīcu tieši slikto sadzīves apstākļu dēļ, taču māte no viņa neatteicās," informē A. Jakovļeva. Viņa uzreiz nosauc cēloni šādai mātes mīlestībai – pabalsti. Kāpēc lai sieviete uzreiz atteiktos no bērna, ja ir iespēja saņemt gan valsts, gan pašvaldības piešķirto naudu, kas šādā gadījumā pienākas? Daktere novērojusi, ka mātes šīs tiesības strikti ievēro. Ar pienākumiem gan ir tā, kā ir. Arī Jēkabpils bāriņtiesas vadītājs Tālis Zalva atzīst, ka no ģimenēm tiek izņemts vairāk bērnu, nekā gribētos. Bērnu dzemdēšana ir bizness, viņš piekrīt.