Līdz 12.martam pagarināta ārkārtas situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā

Pret VARAM sagatavoto rīkojuma projektu gan balsoja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Nemiro norādīja, ka piekrīt VARAM paustajam situācijas raksturojumam, bet juridiski viņu māc šaubas par šāda lēmuma nepieciešamību. "Mums ir domes paziņojums par to, kā viņiem veicas un viņi saka, ka ar sarunu procedūru ir panākuši vienošanos, ka pakalpojumu sniegšana turpināsies. Juridiski es neredzu pamatu to atbalstīt," pauda Nemiro. Šādu pat pamatojumu savam lēmumam pauda Petraviča.

Savukārt Ģirģens norādīja, ka rīdzinieki ir ķīlnieki domes vadības varas pārdales spēlēs un aicināja "darīt visu, lai situāciju atrisinātu".

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) bija nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), informējot, ka šodien darba kārtībai pievienotajā rīkojuma projektā uzskaitītais, ko plānots uzdot pašvaldībai, jau ir izpildīts un tiek nodrošināta atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nepārtrauktība.

"Tas, kas patlaban notiek, ir mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no patiesām problēmām medicīnā, no Administratīvi teritoriālās reformas un citiem jautājumiem, kur patiešām ir krīze. Rīgā nekādas krīzes ar atkritumu apsaimniekošanu nav, to redz un saprot ikviens rīdzinieks. Atkritumi tiek un tiks izvesti arī pēc 11.decembra. Viss pārējais ir politiska retorika," uzsver Burovs.

Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzskata, Rīgas pašvaldība ir zaudējusi savas organizatoriskās spējas un, pretēji tam, ka valdība un Saeima līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija devusi uzticības kredītu - iespēju sakārtot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu pašvaldībā, tas šajos trīs mēnešos nav darīts, un šī iespēja nav izmantota saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Lai gan Rīgas dome sarunu procedūras ceļā ir vienojusies ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem par sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu turpināšanu, līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamnedēļ iedzīvotājiem un komersantiem nav iespējams noslēgt jaunus līgumus par pakalpojuma saņemšanu, uzskata VARAM.

Likumprojekta anotācijā ministrija norāda, ka Rīgas dome pēc Konkurences padomes paziņojuma par pagaidu noregulējumu nav veikusi nekādas darbības, lai nodrošinātu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību un neradītu antropogēnas katastrofas draudus, kas saistīti ar potenciālu kaitējumu videi un sabiedrības veselībai, ja 15.septembrī tiktu apturēta vai būtiski apgrūtināta sadzīves atkritumu savākšana un izvešana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Ministrija atgādina, ka, ievērojot domes nespēju nodrošināt savu funkciju izpildi atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, Ministru kabinets 12.septembrī pieņēma rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, kas tika akceptēts arī Saeimā.

"Daļu no uzdevumiem Rīgas dome ir veikusi un pilda, bet izpildi nevar attiecināt uz rīkojuma 1.punktā minēto mērķi - sadzīves atkritumu savākšanas un izvešanas pakalpojumu nepārtrauktību Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ilgtermiņā," apgalvo VARAM.

Līdz ar to pašvaldības rīcība radot šaubas, ka tiek veiktas efektīvas darbības, lai nodrošinātu, ka situācija pēc 11.decembra būs atrisināta, atkritumi tiks savākti un izvesti, un risinājums būs ilgtermiņa.

Ņemot vērā, ka Rīgas dome atkārtoti nespēj nodrošināt atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu un atkritumu apsaimniekotāja izvēli saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kā arī nespēj rīkoties arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, Ministru kabinetam jāpagarina izsludinātā ārkārtējā situācija vēl uz trim mēnešiem, uzskata ministrijā.

Pēc VARAM paustā, arī tad, ja dome sarunu procedūras ceļā ir vienojusies ar atkritumu apsaimniekošanas komersantiem par sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu turpināšanu, nav iespējams līdz 11.decembrim noslēgt jaunus līgumus ar iedzīvotājiem un komersantiem.

Līdz ar to VARAM piedāvāja pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 2020.gada 12.martam un noteikt VARAM par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

Vienlaikus rīkojums uzdod Rīgas domei vienoties ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem, ka sarunu procedūras rezultātā noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu termiņš tiek noteikts līdz brīdim, kamēr ir spēkā pagarinātā izsludinātā ārkārtējā situācija.

Tāpat domei no 12.decembra jānodrošina atkritumu izvešana neatkarīgi no tā, vai ir noslēgti līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar iepirkumu procedūras rezultātā izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem un jānodrošina, ka līdz pagarinātās izsludinātās ārkārtējās situācijas darbības laikā maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.

Rīkojums arī uzdod par pienākumu nodrošināt, ka iedzīvotājiem nepasliktinās atkritumu izvešanas pakalpojuma kvalitāte.

Domei arī jānodrošina, ka iedzīvotājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiek nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu pagarinātās izsludinātās ārkārtējās situācijas darbības laikā, atbildēs Rīgas dome.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas pašvaldība un "Getliņi Eko" noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru, par konkursa uzvarētāju atzīstot SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Savukārt jūnija sākumā "Getliņi Eko" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Konkurences padome, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi Eko". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedz "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

Šogad 11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Attiecīgi kopš 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.