Krievijas galvaspilsētas Maskavas mēra Jurija Lužkova vienas dienas vizīte Rīgā būtiski jaunas sadarbības jomas neiezīmēja – abu pilsētu vadītāji vienojās, ka būtu nepieciešama Rīgas pārstāvniecība Maskavā, jāpalielina Latvijas un Rīgas preču eksports uz Krieviju, kā arī priecājās par tūristu skaita pieaugumu.
Maskavas mērs negrasījās mainīt savus līdzšinējos uzskatus un vakar prognozēja, ka Latvija ar laiku kļūšot par divvalodu valsti. Otra, protams, būs krievu valoda.
Viņš jau agrāk bija nosodījis Latvijas politiku attiecībā pret krievvalodīgajiem valsts iedzīvotājiem. Šoreiz, piesaucot Krievijas tūristu skaita pieaugumu Rīgā, netika strikti pieminēts bezvīzu režīma trūkums Latvijas un Krievijas attiecībās. Tomēr Krievija nav atkāpusies no vēlmes tādu ieviest. Politologs Kārlis Daukšts norāda, ka "nav noslēpums, ka Maskava tur roku uz Krievijas ārpolitikas kursa", un šī vizīte nav izņēmums. Runājot par tūrismu kā ekonomikas sastāvdaļu un Krievijas tūristu skaita pieaugumu Rīgā, reāli tās ir norādes par bezvīzu režīma nepieciešamību, skaidro politologs. Par abu valstu bezvīzu režīmu tika spriests jau pavasarī, kad Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) tikās ar Sanktpēterburgas gubernatori Valentīnu Matvijenko. Latvijas Ārlietu ministrija jau ir izskaidrojusi, ka vīzu režīms starp Latviju un Krieviju ir vīzu režīma starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju neatņemama sastāvdaļa. Jau šobrīd ir spēkā nolīgums par vīzu atvieglinātu izsniegšanu ES un Krievijas Federācijas pilsoņiem, bet par citu Krievijai, iespējams, labvēlīgu, politiku lems visas ES dalībvalstis.
K. Daukšts uzskata, ka J. Lužkova vizītei Rīgā ir divi aspekti. Pirmais – jebkura vizīte, kas var sekmēt ekonomiskos sakarus, ir apsveicama. Arī vakar abu pilsētu mēri apsprieda gan iespēju iekārtot Rīgas pārstāvniecību, ar kuras palīdzību risināt ekonomisko sadarbību un padziļināt esošos sakarus kultūras jomā, gan palielināt Latvijas preču eksportu uz Krieviju. Esošie apjomi ir tik niecīgi, ka ar tiem Maskavai pietiekot vien sešām dienām, tāpēc vajadzētu pievērsties loģistikas jautājumiem, piebilda J. Lužkovs. Tomēr precīzi pasākumi un preču eksporta apjomi preses konferencē netika iztirzāti. Maskavas mērs vien sacīja, ka uz Krieviju vajadzētu eksportēt jau pazīstamus un iecienītus produktus.
Otrs aspekts, uz kuru norāda K. Daukšts, – zinot J. Lužkova personību un viņa neviennozīmīgos uzskatus, šo vizīti var vērtēt kā politiskās zondāžas un ietekmes pasākumu. J. Lužkovs pašlaik konfliktē ar Kremli un viņa attiecības ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu nepavisam nav sirsnīgas. Politologs norāda, ka šī vizīte nāk par labu Saskaņas centram, kas savā politiskajā programmā pirms vēlēšanām nepārprotami norādījis uz sakaru stiprināšanu ar Krieviju. "Kas nav slikti, ja neseko pasākumi, kas ierobežo vai pazemina Latvijas vietu ES ietvaros," konstatē K. Daukšts. Viņš brīdina, ka pat priekšvēlēšanu gaisotnē vajadzētu politiskās intereses nodalīt no ekonomiskajām, kā arī neaizrauties ar tiem ārpolitikas aspektiem, kas nav abu mēriju tiešā funkcija.
J. Lužkovs pirmo reizi Rīgu apmeklēja 2002. gadā, otro – 2004. gadā, kad pilsētas mērs bija Gundars Bojārs. Šajā, trešajā, vizītē J. Lužkovs apmeklēja arī Maskavas namu Rīgā un atklāja auto montāžas uzņēmumu Amo Plant Jelgavā. Maskavas valdības vizītes laikā Rīgas domē tika parakstīts protokols par sadarbību vides jomā.