Atbalstīta detālplānojuma izstrāde Mežaparka 424 hektārus lielajai teritorijai

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti šodien atbalstīja detālplānojuma izstrādi Mežaparka 424 hektārus lielajai teritorijai.

Detālplānojuma izstrādes teritorijā ir iekļauts arī Zooloģiskais dārzs, bet nav iekļauta "Woodison" termināļa teritorija.

Mežaparku paredzēts sadalīt piecās zonās - Sporta un aktīvās atpūtas zona, Kultūras, atrakciju un izklaides zona, Ūdensmalas zona, Klusā zona un Starpzona ar saglabātu zaļumu struktūru.

Sporta un aktīvās atpūtas zona būs lielākā no Mežaparka funkcionālajām zonām, aizņems visu teritorijas rietumu daļu, uz ārpusi robežojas ar Viestura prospektu, bijušo naftas bāzes teritoriju, mazstāvu un daudzstāvu apbūvi. Tās mērķis ir, izmantojot esošos objektus, infrastruktūru un dabīgo reljefu, radīt piemērotus apstākļus dažādām sporta un izglītojošām aktivitātēm. Zonā paredzēts maksimāli saglabāt esošo meža raksturu, kā arī celiņu un taku struktūru.

Kultūras, atrakciju un izklaides zona atrodas Mežaparka teritorijas centrālajā daļā, tai ir sasaiste ar Meža prospektu, kā arī robeža ar Ķīšezeru un Rīgas Zooloģisko dārzu. Tās mērķis ir, izmantojot esošos objektus un infrastruktūru, radīt apstākļus daudzveidīgai atpūtai, izveidojot aktīvāko Mežaparka daļu, kurā koncentrēts vairums atrakciju un kultūras objektu.

Ūdensmalas zona atrodas Mežaparka ziemeļaustrumu daļā starp Atpūtas aleju, "Ozo golfa klubu", Ķīšezeru un kuģīšu piestātni. Tās mērķis ir attīstīt Ķīšezera krasta līnijas teritoriju, labiekārtojot to un paplašinot pludmali, vienlaikus saglabājot dabīgo reljefu.

Klusā zona atrodas Mežaparka ziemeļaustrumu daļā starp Ostas prospektu, "Ozo golfa klubu", mazstāvu apbūvi un Ķīšezeru, neietverot Lielo estrādi un teritoriju ap pašreizējo kuģīšu piestātni. Tās mērķis ir nodrošināt teritoriju, kurā tiek saglabāta dabīgā vide un kas darbojas kā buferzona starp parka aktīvajām teritorijām un mazstāvu dzīvojamo ciematu.

Starpzona atrodas Mežaparka ziemeļrietumu daļā gar Meža prospektu visā tā garumā. Šajā zonā nav paredzēta jebkādu objektu izveide. Tās galvenais uzdevums ir veidot dabīgu pāreju no Mežaparka dzīvojamās zonas uz Mežaparka atrakciju un aktīvo zonu.

Detālplānā tiks paredzētas arī autostāvvietas un ieejas Mežaparkā.

Galīgais lēmums par vērienīgā detālplānojuma izstrādi būs jāpieņem domes sēdē.

Skaidrībai par Mežaparka attīstību nepieciešams detālplānojums, kas ļautu plānot parka nākotni un piesaistīt uzņēmējus, biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš atzina pašvaldības SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

"Tālākie Mežaparka attīstības plāni ir cieši saistīti ar to, kā un cik ātri mums izdosies sakārtot jautājumu par detālplānojumu, kas ir nepieciešams Mežaparkam," skaidro Tauriņš.

Pēc Tauriņa teiktā, plānojums būs labs starts vairākiem jauniem projektiem, kā arī būs atvieglota investīciju piesaiste.

"Tas arī būs tas brīdis, kad Mežaparks sāks veidoties par to kultūras un atpūtas parku, kādam tam Rīgā vajadzētu būt," saka Tauriņš.

Attīstīts un sakārtots Mežaparks ir nepieciešams Rīgas iedzīvotājiem, taču, ja tas būs pietiekami atraktīvs, tas kļūs interesants arī tūristiem. Tāpat arī esot nepieciešams vairāk izmantot Dziesmu svētku estrādi.

Tauriņš stāsta, ka 7.jūlijā atklātais piedzīvojumu parks "Mežakaķis" ir viens no diviem lielākajiem objektiem, ko šogad plānots atvērt Mežaparka teritorijā. Otrs ir BMX trase, ko iecerēts apmeklētājiem vērt rudens pusē.

"Uzņēmums "Rīgas meži" Mežaparku pārņēma tikai pagājušā gada nogalē, līdz ar to tagad mācāmies, kā to maksimāli lietderīgi izmantot," atzīst Tauriņš.

Rīgas domes deputāti 2009.gada vasarā nolēma likvidēt aģentūru "Mežaparks", pievienojot to pašvaldības uzņēmumam "Rīgas meži". 2007.gada nogalē Rīgas Meža aģentūra tika pārveidota par pašvaldības SIA "Rīgas meži".

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais