Rīgas domes opozīcija atbalsta Baraņņika gāšanu; pieļauj iespēju par ārkārtas vēlēšanām

© Dāvis Ūlands/F64

Vairums Rīgas domes opozīcijas partiju konceptuāli atbalsta Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Vadima Baraņņika (NDF) atbrīvošanu no ieņemamā amata un pieļauj, ka tālākie pavērsieni varētu novest līdz galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanām.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšsēdētājs Dainis Locis aģentūrai LETA sacīja, ka jautājumā par Baraņņiku partijas nostāja jau iepriekš bijusi negatīva, tāpēc frakcija balsos par viņa atbrīvošanu. Frakcijai esot svarīgi ievērot partijas ideoloģiskos principus, un tādējādi Baraņņikam par sliktu nākot fakts, ka viņš ir viens no biedrības "9 maijs.lv" veidotājiem.

Frakcijas "Latvijas attīstībai" (LA) vadītājs Viesturs Zeps aģentūrai LETA teica, ka frakcija iepriekš paudusi viedokli, ka visdrīzāk atbalsta Baraņņika noņemšanu no amata. LA domnieki jau iepriekš nevēlējās šī politiķa nokļūšanu vicemēra amatā, atgādināja Zeps.

"Patlaban gan ir diskusija, vai mēs vispār ieradīsimies [uz balsojumu]. Tā ir viena no versijām. Tas mums frakcijā ir jāizlemj un arī opozicionāru kopējā sanāksmē. Patlaban esošā situācija ļauj opozīcijai izspēlēt savus gājienus, tāpēc ir svarīgi ar opozicionāriem saprast, kāds kuram ir redzējums par tālāko attīstību. Patlaban viss ir tādā gaidīšanas režīmā. Domāju, ka pirmdien, svētku dienā, apmēram būs skaidrāka situācija," norādīja Zeps.

VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Locis, jautāts, vai pēc Barraņņika gāšanas partijas aicinās atbrīvot no amata arī Rīgas mēru Oļegu Burovu (GKR) un vicemēru Annu Vladovu (S), atbildēja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks jau iepriekš nav atbalstījis šos politiķus.

"Tā ir tā pati koalīcija, tikai citas sastāvdaļas. Ja tas tiks rosināts, tad noteikti par to domāsim, taču ir jāsaprot, ka politika nav tāda, ka vienu noņemam un atnāk nākamais "saskaņietis" vietā. Partija "Saskaņa" jau tomēr kontrolē šo situāciju, jo ir visādi mistiskie deputātu "četrinieki", "trijnieki" un neatkarīgie, kuru nostāja par spēles veidošanu nav saprotama," norādīja Locis un piebilda, ka patlaban viss ir iespējams un nav izslēdzamas dažādas versijas.

Zeps savukārt atbildēja, ka jautājums par abu minēto Burova un Vladovas atbrīvošanu ir bijis frakcijas darba kārtībā, taču patlaban frakcijai neesot aktīvas pozīcijas. Zepa pārstāvētā frakcija vienmēr esot pieturējusies pie principa, ka gadījumā, ja kādu amatpersonu mēģina atstādināt, tad opozīcijai jāizvirza sava alternatīva. "Ņemot vērā, ka LA patlaban nav vienojusies par nepieciešamību izvirzīt kādu alternatīvu politiķi, tad šis jautājums patlaban nav primārs," norādīja Zeps.

Locis savukārt, vaicāts par tālākiem scenārijiem gadījumā, ja no amatiem tiks noņemti Baraņņiks, Burovs un Vladova, atgādināja, ka opozīcijai "ir tik balsis, cik ir". "Ja partijas ir gatavas kompromisiem, tad pastāv jautājums par sarkanajām līnijām, jo nacionālajai apvienībai sava ideoloģija ir pirmajā vietā. Ja redzēsim nelabvēlīgu personāžu, tad noteikti viņu neatbalstīsim. Esošajā domes sastāvā ir deputāti ar kuriem varētu runāt, taču patlaban nav zināms, vai ar to ir pietiekami un vai viņi ir gatavi nožēlot grēkus un balstīt latvisko spēku koalīciju," norādīja Locis.

Tikmēr Zeps uzskata, ka opozīcijai pašreizējā situācijā ir nozīmīga loma, tāpēc, ja tiek panākta vienošanās, ka visas amatpersonas tiek atstādinātas, tad izveidojas divi scenāriji, proti, opozīcija piedāvā alternatīvu vai arī mēģina aktīvi rīkoties, lai realizētos ārkārtas vēlēšanas.

Attiecībā uz ārkārtas vēlēšanu variantu Locis pieļauj, ka "Saskaņa" ko tādu jau plāno, bet VL-TB/LNNK interesējot ilglaicīga uzvara, jo patlaban faktiski palicis tikai gads līdz kārtējām vēlēšanām.

Arī Zeps pieļāva, ka ārkārtas vēlēšanu variants var iestāties, jo tā realizēšanā aktīvu lomu spēlētu "Saskaņa", kas partijai taktiski, iespējams, esot labākais variants. "Jau patlaban ir daudz faktoru, kas par to liecina, piemēram, "Saskaņas" aktīva darbība," norādīja Zeps, piebilstot gan, ka LA mērķis patlaban nav ārkārtas vēlēšanas, turklāt šādā variantā esot jāpiepildās vairākiem juridiskiem faktoriem.

Rīgas domes "Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis aģentūrai LETA norādīja, ka frakcija noteikti balsošot par Baraņņika atbrīvošanu no amata. "Tas gan ir pirmais solis, lai panāktu atgriešanos pie domes atlaišanas stāsta. Redzēsim. Labāk tādas šausmīgas beigas, nekā [dome, kurā] neviens darbs netiek veikts rīdzinieku labā," uzskata Ķirsis.

Ķirsis norādīja, ka jau pirms gada viņam bijis skaidrs, ka domes vairākums ir "inficēts ar korupciju" un vienīgais risinājums ir ārkārtas vēlēšanas. "Diemžēl vasarā ne visiem tas bija skaidrs, taču patlaban tas kļūst acīmredzami," piebilda politiķis.

"Vienotības" frakcija aicināšot darīt visu, lai panāktu trīs bezkvoruma sēdes un rastos iemesls domes atlaišanai. "Vienkārša mēra vai vicemēra nomaiņa, manuprāt, vairs neko nedod," piebilda Ķirsis. "Sākumā tiek atlaista dome un tad tiek izsludinātas ārkārtas vēlēšanas. Mērķis ir ārkārtas vēlēšanas," uzsvēra politiķis.

Ar Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes frakcijas priekšsēdētāju Jāni Ozolu aģentūrai LETA sestdien neizdevās sazināties.

Jau ziņots, ka Neatkarīgo deputātu frakcija (NDF) rosinās atbrīvot visu Rīgas domes vadību, aģentūrai LETA pastāstīja NDF frakcijas vadītājs Valērijs Petrovs.

19.novembrī paredzēta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā domnieki lems par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Baraņņika atstādināšanu no ieņemamā amata. Petrovs arī norādīja, ka viņš un viņa partneri aicinās lemt par visas Rīgas domes vadības atstādināšanu no amata.

Ar šādu paziņojumu NDF nāca klajā pēc tam, kad mēra Burova partija "Gods kalpot Rīgai" paziņoja, ka nolēmusi pārtraukt sadarbību Rīgas domē ar NDF.