Plaisa starp Saskaņu un Gods kalpot Rīgai paplašinās

 
©Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Mērķim, kuru neveiksmīgi centās sasniegt tolaik vēl Nacionālās apvienības pārziņā esošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas centās panākt Rīgas domes atlaišanu, vistuvāk nonākusi nesenā galvaspilsētas atslēgu turētāja Saskaņa. Tā apturējusi savu darbību pašvaldības koalīcijā ar Gods kalpot Rīgai (GKR).

Norādot uz atšķirīgajiem redzējumiem par sociāli neaizsargātāko rīdzinieku interešu aizstāvību, Saskaņa par iespēju izstāties no koalīcijas ar ilggadējo partneri paziņoja jau oktobra sākumā.

Rīgas budžeta tapināšanas gaitā šīs domstarpības, šķiet, tika atrisinātas, jo neviens no partneriem tās vairs nepiemin, taču vēlme atgūt vismaz kaut kādu ietekmi domē un līdz ar to arī atgūt daļēji zaudētās vēlētāju simpātijas nav mazinājusies.

Trešdien Saskaņas Rīgas domes frakcijas vadītāja Anna Vladova izteica ultimātu partneriem, lai tie, radot mazākuma koalīciju, pārtrauc sadarbību ar savulaik no Saskaņas izslēgto deputātu grupu. Centrālā figūra šajā strīdā ir vicemērs Vadims Baraņņiks, kas vienlaikus ir arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes loceklis. Taču arī bijušā partijas biedra Alekseja Rosļikova Pilsētas attīstības komitejas vadītāja amats Saskaņai nav pieņemams.

Gods kalpot Rīgai pārstāvošais mērs Oļegs Burovs teicās respektējam partneru pozīciju, taču nebija gatavs šiem jautājumiem pievērsties nekavējoties. Tāpēc ceturtdien Rīgas domē pulcējās Saskaņas valdes sēde, kurā tika nolemts darbību koalīcijā apturēt.

Tas nozīmē, ka Saskaņa līdz GKR lēmumiem nepiedalīsies nevienā komitejas un domes sēdē, kas praktiski nozīmē, ka sevi par latvisku dēvējošai opozīcijai pašlaik ir domes vairākums.

Tiesa, Saskaņas pārstāvji skaidro: darbības apturēšana koalīcijā nenozīmē, ka viņi atkāpsies no komiteju vadītāju un citiem amatiem - visi pienākumi, ko pieprasa likums. Tāpat frakcija 18. novembrī ieradīsies svinīgajā Rīgas domes sēdē. Savukārt jau trešdien, 20. novembrī, gaidāmo domes sēdi neapmeklēs, ja no GKR puses nebūs kādi jauni lēmumi.

«Mēs gribam un esam gatavi turpināt strādāt ar GKR, bet ne šajā formātā. Tas nav iespējams - šādā veidā nodrošināt stabilu darbu,» A. Vladovas teikto atreferē ziņu aģentūra LETA.

Savukārt cits saskaņietis - Mihails Kameņeckis - ir pārliecināts, ka V. Baraņņikam, kurš šos amatus ieguva, pateicoties kādreizējai saiknei ar Saskaņu, amati bija jāpamet uzreiz pēc izslēgšanas no partijas.

Gadījumā, ja GKR un O. Burovs vilcināsies ar lēmuma pieņemšanu, Saskaņa var panākt arī domes atlaišanu, taču maz ticams, ka tai sekos ārkārtas vēlēšanas, jo likums nosaka, ka 15 mēnešu pirms kārtējām vēlēšanām ārkārtas vēlēšanas netiek organizētas. Tā vietā galvaspilsētas vadība tiktu uzticēta Saeimas apstiprinātai pagaidu administrācijai.

Jaunievēlētais Saskaņas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pauž, ka viņa vadīto partiju šāds scenārijs nebaida. Taču maz ticams, ka tik tālu nonāks, jo arī pats O. Burovs, kas Saskaņas ultimātu vēl nesen dēvēja par šantāžu, tagad atzīst, ka arī GKR sadarbība ar bijušo saskaņiešu grupu, kas sevi dēvē par Neatkarīgo deputātu frakciju, nevedas.

«Patlaban man nav pretenziju par Saskaņas darbu un ceru, ka viņiem nav pretenziju pret mani. Bet, ja runājam par sadarbības līgumu ar Neatkarīgo deputātu grupu, nekāda sadarbība diemžēl nav izveidojusies ne ar mums, ne Saskaņu, jo aizvainojums viņu vidū ir ļoti liels,» saka O. Burovs.

Jāatgādina, ka O. Burovs Rīgas mēra amatā tika ievēlēts augustā ar Saskaņas un neatkarīgo deputātu balsīm. Ar Saskaņu tika noslēgts koalīcijas līgums, bet ar bijušajiem saskaņiešiem - sadarbības līgums.

 

Abonē