Ministrija neredz pamatu pagarināt ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) patlaban neuzskata par pamatotu prasīt pagarināt ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, pauda ministrs Juris Pūce (AP).

Ministrs norādīja, ka valdība bija devusi Rīgas domei laiku situāciju atrisināt un pašvaldībai bija jārīkojas atbildīgi, nodrošinot atkritumu apsaimniekošanas pieejamību arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ministrija tomēr izvērtēs Rīgas domes iesniegumu par iespēju pagarināt noregulējumu, ja dome to lūgs.

VARAM arī aģentūrai LETA apstiprināja trešdien Rīgas domes pārstāves pausto, ka ministrija nav akceptējusi domes izstrādātos saistošos noteikumus jomas regulēšanai.

Kopumā VARAM uzskata, ka noteikumos ietvertās prasības nenodrošinās "vienlīdzīgas tiesības un iespējas atkritumu radītājiem", jo katrai atkritumu apsaimniekošanas zonai paredzot atšķirīgus apsaimniekotājus, būs atšķirīga arī maksa.

Komentārus, ko ministrija savā atzinumā paudusi pašvaldībai, varot dalīt divās daļās. Proti, ir izteiktas prasības saskaņot un izlabot saistošajos noteikumos minētās neprecizitātes, lai tās būtu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma (AAL) un Ministru kabineta prasībām. Savukārt otrā daļā ir ieteikts izvērtēt, kā atkritumu apsaimniekošanas sistēmu padarīt elastīgāku un pieejamāku iedzīvotājiem.

Piemēram, ministrija ir aicinājusi pašvaldību rast iespēju iedzīvotājus informēt par saistošo noteikumu pārskatīšanu, un pašvaldībai nodrošināt iespēju iedzīvotājiem iesaistīties jautājumu apspriešanā, viedokļa un ierosinājumu izteikšanā.

Tāpat ir aicināts precizēt saistošajos noteikumos norādīto punktu par svarīgas informācijas nodošanu iedzīvotājiem tā, lai iedzīvotāji to saņemtu maksimāli ērtā un visiem pieejamā veidā, ne tikai tīmekļvietnē.

Ministrija iesaka arī samazināt noteikto atkritumu izvešanas biežumu nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, tām individuālajām mājsaimniecībām, kuras kompostē bioloģiski noārdāmos atkritumus un iesaistās atkritumu dalītajā vākšanā un šķirošanā. Šobrīd šajā gadījumā atkritumus paredzēts izvest vienu reizi mēnesī.

Tiek lūgts precizēt arī punktu, kurā aizliegta iespēja jebkādā veidā dedzināt atkritumus.

"Ministrija nesaskata pamatu aizliegt dedzināt nekompostējamos dārzu un parku atkritumus rudeņos un pavasaros, kad notiek teritoriju sakopšanas darbi. Šāda iespēja jāatrunā atsevišķā punktā, taču, ja plānota aizliegšana, tad iespējai nodot zarus, lapas un citus nekompostējamos dārzu un parku atkritumus jābūt pietiekami pieejamam pakalpojuma visiem iedzīvotājiem," norāda VARAM.

Vēl ministrija lūgusi domi precizēt noteikumos norādītās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonas, lai tās būtu ar normatīvo aktu atsauci, kur definētas izpilddirekciju teritorijas.

Ministrija ir arī lūgusi saskaņot saistošajos noteikumos minēto punktu, kurā norādīts, kam ir tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus ar Administratīvās atbildības likumu.

Tāpat tiek lūgts precizēt atkritumu izvešanas biežumu, tā, lai tiktu ievērotas Ministru kabineta noteikumos minētās prasības. Vēl saistošie noteikumi jāprecizē ar punktu, kurā personai nepieciešamības gadījumā ir tiesības ierosināt izmaiņas līgumā, palielinot vai samazinot izvešanas biežumu, lai pie atkritumu konteineriem neveidotos atkritumu kaudzes.

Kā ziņots, VARAM nav apstiprinājusi Rīgas domes saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, kas vienlaikus liedz domei izsludināt arī plānoto jauno iepirkumu, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Viņa norādīja, ka laiks līdz 11.decembrim, kad beigsies valdības izsludinātā ārkārtējā situācija atkritumu apsaimniekošanas jomā galvaspilsētā, ir ļoti īss, tāpēc Rīgas dome, visticamāk, varētu vērsties Ministru kabinetā, lai lūgtu pagarināt ārkārtējās situācijas termiņu.

Pēc Piņķes teiktā, Rīgas domei būs jāsludina sarunu procedūra, kurā, visticamāk, tiks aicināti piedalīties esošie Rīgas atkritumu apsaimniekotāji.

Vienlaikus viņa skaidroja, ka tas, vai iedzīvotājiem būs jāpārslēdz līgumi vēl pirms noslēgsies iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu turpmākajos septiņos gados, būs atkarīgs no valdības lēmuma.

"Ja ārkārtas situāciju pagarina, mēs varētu turpināt ar iepriekšējiem līgumiem uz pašreizējiem nosacījumiem, bet, ja nepagarina un ir jāmeklē jauni atkritumu apsaimniekotāji, tad pamatlīgumi ar pašvaldību mainīsies. Līdz ar to arī iedzīvotājiem būs jāpārslēdz līgumi, taču pagaidām nevar vēl apgalvot, kā īsti būs," viņa teica.