Lāčplēša dienas lāpu gājienā piedalās apmēram 1500 cilvēki

Lāčplēša dienas lāpu gājienā no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim šodien piedalās apmēram 1500 cilvēki, no kuriem lielākā daļa ir jaunieši un bērni.

Gājiena dalībnieki pie tā sākuma punkta - Svētās uguns altāra - pulcējās jau pirms plkst.17, lai piedalītos piemiņas brīdī, kā arī no altāra aizdegtu savas lāpas. Tāpat dalībnieki nolika sveces pie Mātes Latvijas tēla un brīvības cīņu dalībnieku kapiem.

Sākoties gājienam, tā dalībnieki ceļa laikā dziedāja dažādas karavīru dziesmas.

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra - datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis - lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa - izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir "Par Latviju", piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.