“Atbalstot Lāčplēša dienas svinēšanu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rūpējas par to, lai Latvijas iedzīvotājiem 11. novembra krastmalā būtu iespēja iedegt svecītes. Jau tradicionāli pie Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra uzstādīsim pēc arhitekta Pētera Blūma idejas veidoto tērauda aizsargsietu. Tas paredzēts, lai pasargātu Rīgas pils vēsturiskā apkārtmūra ķieģeļus no neatgriezeniskas termiskas bojāšanas, ko rada svecīšu izdedži un liesmu karstums," atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Lai saudzētu Rīgas pils atjaunoto apkārtmūri VNĪ aicina pēc iespējas izvēlēties svecītes, kas iepildītas stikla ietvaros, lai pasargātu atjaunoto pils akmens mūri no sakusušajiem un dabai nedraudzīgajiem plastmasas pārpalikumiem.
Svecīšu novietošanai paredzētais aizsargsiets veidots no 175 posmiem, kuru garums ir 184 metri, bet platums - viens metrs. Uz viena aizsargsieta posma iespējams izvietot 60 svecītes, kopumā visā sieta garumā iespējams novietot 10,5 tūkstošus svecīšu.Rīgas pils atjaunošanas projekta 1 kārtas ietvaros (no 2009. līdz 2015. gadam) tika veikta pils apkārtmūra restaurācija gandrīz 280 metru garumā un ap 950 kvadrātmetru platībā.
Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19. gadsimta pēdējā ceturksnī. Tā projektu 1874. gadā izstrādājis guberņas arhitekts Jūlijs Hāgens, daļēji pārbūvējot arī bijušā Horna bastiona ārsienu.
Šobrīd VNĪ gatavo dokumentāciju Rīgas pils senās - kastelas daļas būvdarbu I un II kārtai, lai drīzumā izsludinātu iepirkumu un lai nākamā gada sākumā pa posmiem sāktu Rīgas pils kastelas atjaunošanu.
VNĪ ir viena no lielākajām Latvijas kapitālsabiedrībām, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām. VNĪ ir lielākā pieredze kultūrvēsturisko un stratēģisko valsts nekustamo īpašumu pārvaldībā un attīstībā, pilsētvides veidošanā un reģionu attīstībā, kā arī valstij nepieciešamo stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objektu izveidē un uzturēšanā.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
