Rīgā nespēj laikus izremontēt skolas

© Mārtiņš Zilgalvis, f64

Vēl vismaz trīs mācību un interešu izglītības iestādēs Rīgā turpināsies apjomīgi remonti.

Rīgas ebreju vidusskolas audzēkņiem Zinību dienā nebūs iespējams doties uz atjaunotajām skolas telpām Miera ielā – mācību iestādes remonts ievilksies līdz 1. oktobrim. Rīgas 77. vidusskolas skolēni pašlaik var zīlēt, vai celtnieki paspēs visu paveikt līdz 7. septembrim, kā paredzēts līgumā. Vēl vismaz trīs mācību un interešu izglītības iestādēs Rīgā turpināsies apjomīgi remonti, kurus līdz mācību gada sākumam nebūs iespējams pabeigt. Tomēr visnepatīkamāko pārsteigumu Rīgas domei ir sagādājusi būvfirma CB, kura uzvarēja pašvaldības izsludinātajā konkursā par dabaszinātņu kabinetu remontdarbiem. Firma apņēmās 30 dienās izremontēt 296 kabinetus 49 skolās, turklāt piedāvājot 40 gadu garantiju.

Vakar Rīgas domes amatpersonām nācās uzzināt, ka piecās skolās tiešām veikta dabaszinātņu kabinetu renovācija, taču tikai tur, kur bija nepieciešams ieguldīt vismazāk darba. Rīgas 77. vidusskolā četri dabaszinātņu kabineti vakar izskatījās, maigi sakot, pēc postažas. Skolas direktore Silva Januma Neatkarīgajai sacīja, ka bērni mācīties varēs – būs jāorganizē darbs citās telpās. SIA CB nolīgtie apakšuzņēmēji mainot personālu, tāpēc darbi kavējas – tāda esot būvnieku versija. Viņi paši vakar sastopami nebija, arī pa telefonu neatbildēja.

Tomēr vismaz Rīgas 77. vidusskolā būvnieki solījās darbus paveikt noteiktajā termiņā – jau līdz 1. septembrim būšot gatavi divi stāvi, kur atrodas mācību telpas. Direktore gan sūkstījās, ka vakarrīt ieraudzījusi nekvalitatīvi uzlīmētas tapetes un lampas, kas piestiprinātas pie nepabeigtiem griestiem. Taču daudz bēdīgāka situācija ir Š. Dubnova Rīgas ebreju vidusskolā. Līgums ar būvniekiem SZMA būve ir pagarināts līdz 24. septembrim, bet vakar noskaidrojās, ka darbus varēs pabeigt ne ātrāk kā 1. oktobrī. Par to būvniekam draud soda nauda līdz 50 000 latu. Telpās jau uzklātas grīdas flīzes un linolejs, bet apdares darbi rit pilnā sparā, bradājot pa jauno grīdas segumu. Tāpēc Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) noskaities piedraudēja pārbaudīt darbu kvalitāti. Vienā no telpām ar neapbruņotu aci bija redzams, ka iekarināmie griesti ir šķībi. Aktu zāle būtu jānodod šodien, bet tajā nav pat grīdas seguma un ir nepabeigta logu apdare. Būvnieki aizbildinās ar strādnieku trūkumu.

Gan būvuzraugs Sergejs Frolovs, gan Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC) norādīja, ka kavējumu iemesls ir arī dempinga cenas, kuras piesola firmas, lai tikai uzvarētu pašvaldības izsludinātajos konkursos. Piemēram, Rīgas ebreju vidusskolas remontam budžeta projektā bija paredzēti 900 000 latu, savukārt konkursa uzvarētājs apsolīja darbus veikt par 67 000 latu.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais