Konsultantu līgumos izšķērdēto "Rīgas satiksme" varētu piedzīt no valdes locekļiem

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

“Rīgas satiksmes” bijušo valdes locekļu darbā saskatāmi iespējami pārkāpumi, kurus krietns un rūpīgs saimnieks nedrīkstētu pieļaut. Taču precīza “Rīgas satiksmei” nodarīto zaudējumu apmēra noteikšanai būtu vēlams īstenot speciālu revīziju, tajā izpētot, piemēram, daudzo “politkonsultantu” lietderību un izmaksas. Šādi secinājumi pausti Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” rīcībā esošajā advokātu biroja “Novius” slēdzienā par “Rīgas satiksme” valdes darbību un atbildību.

Jau vairākus mēnešus pie “Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētāja, Rīgas vicemēra Vadima Baraņņika (NDF) ir atzinums ar bijušo valdes locekļu civiltiesiskās atbildības vērtējumu, kuru sagatavoja advokātu birojs “Novius” pēc uzņēmuma pagaidu valdes iniciatīvas. Taču prasība pret bijušajiem valdes locekļiem joprojām nav celta, par ko Baraņņiku kritizē gan Rīgas domes opozīcija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pēc ministrijas iesnieguma pārbaudi par šo faktu uzsāka Ģenerālprokuratūra.

Politiķu versijas par to, vai “Novius” atzinums ļauj vērsties pret agrākajām “Rīgas satiksmes” valdēm, ir pretrunīgas, un šo neskaidrību uzturēt palīdz tas, ka ziņojums ir konfidenciāls. Tomēr “de facto” izdevās ar atzinuma saturu iepazīties. Tajā secināts, ka “Rīgas satiksmes” agrāko valdes locekļu darbā saskatāmas pazīmes, kas liecina par vairāku pārkāpumu pieļaušanu. Tomēr, ceļot prasību tiesā, jāpierāda nodarīto zaudējumu apmērs. Tā noteikšanai “Rīgas satiksmei” būtu vēlams īstenot speciālu revīziju vai auditu.

Stāstīt par atzinumu detalizēti “Novius” birojam liedz konfidencialitātes noteikumi, tomēr vispārīgus komentārus sniegt birojā neatteica. “Zaudējumi ir specifiska lieta, kas ir jāaprēķina, ko, pieņemsim, kāda konkrēta darbība, cik lielus zaudējumus būtu radījusi. Un šādā situācijā tas nav tik vienkārši pasakāms, to mēs esam arī norādījuši, ka ir nepieciešama papildus diezgan rūpīga un, es pat teiktu, pamatīga izpēte, lai konstatētu, cik kāda darbība, ja ir, cik daudz tā ir radījusi zaudējumus,” skaidro “Novius” vadošais partneris, zvērināts advokāts Kaspars Novicāns.

Kā piemērs “Novius” atzinumā ir minētas augstās konsultāciju izmaksas. Lai noskaidrotu, vai šajā aspektā “Rīgas satiksmei” ir nodarīti zaudējumi, būtu jāvērtē gan tas, vai šādi pakalpojumi bija objektīvi nepieciešami, gan to cenas atbilstība tirgus cenām un samērojamība ar uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Jāatgādina, ka “de facto” pavasarī vēstīja par daudzajiem uzņēmuma konsultantiem, kas saistīti ar “Saskaņu” vai bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Savukārt policija šobrīd kriminālprocesā izmeklē, vai “Rīgas satiksmei” kaitējumu nav nodarījuši fiktīvi konsultāciju līgumi.

Neviens uzvārds “Novius” atzinumā nav nosaukts, tomēr tajā vērtēti trūkumi “Rīgas satiksmes” darbībā kopš 2012.gada. Uzņēmuma valdi ilgus gadus vadīja tagad transportlīdzekļu iepirkumu lietā aizdomās turētais Leons Bemhens. Savukārt starp bijušajiem “Rīgas satiksmes” valdes locekļiem laikā no 2012.gada līdz 2018.gada nogalei ir vairāki ar Rīgas domē valdošajām partijām saistīti cilvēki. Šai sarakstā ir tagadējie “Rīgas satiksmes” struktūrvienību vadītāji Irina Feļdmane, Edmunds Zivtiņš un Jānis Geduševs (GKR), Rīgas domnieki Maksims Tolstojs (“Saskaņa”), Irina Vinnika (GKR) un Andris Bērziņš (GKR), Jūrmalas domes deputāte Larisa Loskutova (“Saskaņa”), Baldones domes deputāts Andrejs Požarnovs (GKML), bijusī Rīgas domes Labklājības departamenta vadītāja Inese Švekle (GKR) un tagadējais “Rīgas satiksmes” pagaidu valdes loceklis Emīls Jakrins.

Par savu iespējamo atbildību “de facto” sazvanītie vai satiktie bijušie “Rīgas satiksmes” valdes locekļi izvēlas vai nu nerunāt, vai arī savus pārkāpumus nesaskata. Bemhens īsā telefonsarunā paziņo, ka komentārus nesniegs. Požarnovs zvanus un īsziņas ignorēja. Švekle sazvanīta norādīja, ka ir publiskā vietā, kurā nevarot runāt, bet vēlāk uz zvaniem neatbildēja. Garāku komentāru telefoniski sniedza vien Loskutova: “Mēs kā valdes locekļi balsojām par lēmumiem, kurus mums sagatavoja nodaļas un kas bija saskaņoti ar juristiem, ar ekonomistiem. Un tāpēc es nesaskatu, ka es, būdama valdes locekle, balsoju par kādiem valdes lēmumiem, kas nebija saskaņoti. (..) Un es savu nekādu atbildību, ne kaut kādu prettiesisku darbību, ne kaut kādu civiltiesisku atbildību es nesaredzu.”

Arī neviens no “Rīgas satiksmes” valdē strādājušajiem Rīgas domniekiem neuzskata, ka būtu uzņēmumam nodarījuši zaudējumus. “Neredzu nekādus pierādījumus, ka mēs iepriekš nebūtu rīkojušies kā rūpīgi un atbildīgi darbinieki,” saka GKR deputāts Bērziņš. Vinnika norāda: “Par to informācijas plūsmu, kura bija manā rīcībā bija, es biju pārliecināta, ka viss notiek ļoti, ļoti likumīgi, vēl vairāk - gudri.” Savukārt Tolstojs pauž, ka par savu iespējamo civiltiesisko atbildību šobrīd nevarot atbildēt.

Vienīgais no bijušajiem “Rīgas satiksmes” valdes locekļiem, kas tagad strādā uzņēmuma pagaidu valdē, turklāt plāno piedalīties arī nupat izsludinātajā konkursā uz jauno valdi, ir Emīls Jakrins. Viņš uzsver, ka valdē sāka strādāt 2016.gada rudenī, tātad - pēc tam, kad jau bija noslēgti šobrīd KNAB interesējušie iepirkuma līgumi. Tomēr “Novius” atzinumā analizēti arī citi notikumi, piemēram, konsultāciju līgumi ar politiski nozīmīgām personām, sasteigta līguma slēgšana ar “Rīgas mikroautobusu satiksmi”, līgumsodu nepiedzīšana par kavētajām tramvaju, trolejbusu un autobusu piegādēm.

Šajā laikā Jakrins valdes sastāvā bija, bet savu darbu tajā komentē šādi: “Skaidrs, ka mēģināt man vienpersoniski ieviest revolūciju piecu cilvēku valdē, kur valdes priekšsēdētāja [Bemhena] pilnvarojums sastāda 90 procentus no visu lēmumu pieņemšanas, man tāda mērķa nebija.”

“Novius” atzinumā gan norādīts uz valdes locekļu solidāro atbildību, tāpēc “Rīgas satiksmei” prasības celšanas gadījumā lietderīgāk būtu pretenzijas izvirzīt pret visiem valdes locekļiem. “Ja kāds valdes loceklis spēj pierādīt, ka, pieņemsim, viņa vainas konkrētajā etapā vai par konkrēto lietu nav, ka viņš par to nav vainojams, tad tas ir attiecīgā valdes locekļa pierādīšanas pienākums, ka viņu par to nevajadzētu saukt pie atbildības. Bet prasītājam ir likums devis šo prezumpciju, ka visi valdes locekļi ir solidāri atbildīgi, un viņš ar šādu prasību visbiežāk arī vēršas,” skaidro advokāts Novicāns.

“Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētājs Baraņņiks par vēršanos tiesā joprojām ir atturīgs, tomēr sola, ka tuvākajā laikā dos “Rīgas satiksmei” uzdevumu aprēķināt iespējamos zaudējumus: “Es nekad neteicu, ka nē, nekādā veidā, nekad mūžā ne pret vienu valdes locekli nekāds process netiks uzsākts, ja, bet man te jāuztraucas arī par to, ka, ja šis process tiks uzsākts, tad lai rezultējas ar kaut kādiem rezultātiem un vismaz nenes uzņēmumam papildu zaudējumus.”

“Rīgas satiksmes” padome šobrīd ir aizņemta ar valdes meklēšanu konkursā, tāpēc padomes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs advokātu sagatavoto atzinumu vēl neesot līdz galam izlasījis. Tomēr tik ilga vilcināšanās, ka bijušo valdes locekļu atbildībai iestāsies noilgums, nedraudot, mierina Narvaišs: “Tas, ka atlikts tālāk šis jautājums mums mūsu padomes dienas kārtībā, tas nenozīmē, ka uz gadiem. Tie ir pāris mēneši, iespējams, jau nākošā gada sākumā, tikko būs jauna valde, tā viens no galvenajiem uzdevumiem būs izvērtēt arī šo pārējos atzinumus.”

Komerclikums nosaka, ka pēc tam, kad dalībnieku sapulce dod padomei uzdevumu vērsties tiesā pret iepriekšējo valdi, prasība ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā. Baraņņiks apgalvo, ka politiski vai personiski motīvi viņa lēmumu neietekmēšot.

No jaunā gada spēkā stāsies likuma izmaiņas, kas pašvaldību uzņēmumu kapitāldaļu turētāja pienākumus deleģē domes izpilddirektoram. Tas nozīmē, ka “Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētājs būs Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, kurš ir partijas “Gods kalpot Rīgai” biedrs.

 

Abonē