Rīgas svētkos leģendām pa pēdām

Šodien Rīgas svētku ietvaros Vecrīgā no pulksten 12.00 līdz 15.00 astoņās vietās tiks stāstītas un izspēlētas visreālākās un visneticamākās leģendas par Latvijas galvaspilsētu.

Rīdzinieki un pilsētas viesi varēs uzzināt, kā Rīgā ienācis Pēteris I, kāpēc Rīga nekad nav gatava, kā radušies ielu nosaukumi, kāpēc piebaldzēni pa Rīgu staigāja tik lepni, kāpēc žagatas met pilsētai līkumu, kā arī daudzus citus faktus, nostāstus un ticējumus.

Stāstus, kas izturējuši gadsimtu pārbaudi, šī pasākuma apmeklētājiem astoņās vietās vēstīs dzīvās skulptūras – mīmi. Kā apgalvo pasākuma rīkotāji – tās ir tikai dažas leģendas, bet stāstu no sērijas "gribi – tici, negribi – netici" esot daudz. "Rīgai ir apbrīnojami daudz leģendu, un par to mēs varam būt ļoti lepni, tikai žēl, ka mēs paši tās nemaz nezinām. Kāpēc gan mūsu bērni zina brāļu Grimmu pasakas, to tēlus, bet nezina, kas ir Lielais Kristaps?" sarunā ar Neatkarīgo retoriski vaicā šīs akcijas idejas autore Sandija Martinsone, kreatīvās grupas Ideju institūts projektu vadītāja.

"Leģendu maršruts" šoreiz koncentrēts galvenokārt Vecrīgā tāpēc, lai būtu viegli un ātri izstaigājams un lai pēc tam interesentiem būtu iespējams baudīt vēl citus pasākumus Rīgas svētkos, tomēr tas nenozīmē, ka izvēlētās leģendas vēstīs tikai par Vecrīgu, tās objektiem – tikai dažas no tām ir "piesaistītas" konkrētai ģeogrāfiskai vietai, pārējās esot par Rīgu vispār. "Mēs arī gribējām, lai nostāsti būtu žanriski dažādi, tāpēc izvēlējāmies gan romantiskus, gan smieklīgus, gan reālus, gan pavisam mistiskus vētījumus. Interesanti ir tas, ka daudzi stāsti, lai arī balstās uz reālu faktu, piemēram, Krievijas cara Pētera I ienākšanu Rīgā, ietver sevī pagānisku elementu – Pēteris I Rīgā iekļuvis, slēpjoties mēslu vezumā, kā arī mistiku – žagatas esot ķērkušas ap vezumu, tādējādi gandrīz nododot varenā vīra atrašanās vietu, tāpēc cars tās nolādējis, un nu tās nevarot tuvāk par trim verstīm pietuvoties Rīgai," saka Sandija Martinsone.

Mūsu galvaspilsētas videi mazliet neierasta varētu šķist forma, kādā tiks izstāstīti šie stāsti – rīt astoņās vietās Rīgā uzradīsies skulptūras – mīmi, kas ik pēc noteikta laika atdzīvosies teatrālā darbībā, lai atklātu savu leģendu. "Skulptūras – mīmi ir ļoti populāri daudzās pilsētās Eiropā, tie vienmēr saista ne tikai tūristu uzmanību, bet diemžēl Rīgā šī tradīcija nav iedzīvojusies. Mēs mēģināsim to mainīt," izvēlēto vēstījuma formu pamato Sandija Martinsone. Lai būtu vieglāk orientēties leģendu maršrutā, kā arī lai izprastu skulptūru nozīmi, katrā no norises vietām pasākuma apmeklētājiem tiks dāvināta Rīgas leģendu karte ar aprakstiem latviešu un angļu valodā.

Pasākuma norises vietas: Doma laukumā pie Rīgas Doma, Kaļķu un Vaļņu ielas krustojumā, Līvu laukumā, Rātslaukumā, pie Pulvertorņa, pie Zviedru vārtiem, pie Pēterbaznīcas (Skārņu ielas pusē) un laukumā pie ieejas Sv. Pētera baznīcā.

***

LEĢENDAS

Milzu zivs

Reiz Daugavā esot ienākusi milzu zivs. Tās spuras bijušas augšā kā mežs. Neviens kuģis, neviena laiva nedrīkstējusi tolaik Daugavā rādīties, zivs visus norijusi. Visiem bijis bailes zivi sakaitināt. Bet kādam zvejniekam bijis padumjš dēls. Vienu dienu tas iesēdies laivā, nobraucis pie zivs, uzkāpis tai uz muguras un sācis pastaigāties pa zivs spurām. Te zivs sadusmojusies, sākusi sist ar asti pa ūdeni un apslīcinājusi pusi Rīgas. Tikai, kad sākuši visi baznīcas pulksteņi no vietas zvanīt, zivs nomierinājusies un aizgājusi jūrā.

Akmeņi Rīgai

Kad Rīga paplašināta, visiem lauciniekiem, kas braukuši Rīgā, bija jāieved pa akmenim. Izņēmums bijuši piebaldzēni, jo abas Piebalgas muižas piederējušas grāfam Šeremetjevam, kurš saviem zemniekiem bija dabūjis atļauju akmeņus nevest. Tāpēc, sastopoties pie Rīgas vārtiem ar sargiem, šie vīzdegunīgi sacījuši: "Akmeņu nov, esam grāpa ļaužu!"

Par Kaķu namu

Līvu laukumā pretī Lielajai ģildei atrodas ēka, uz kuras jumta, kūkumu uzmetuši, stāv divi kaķi.

20. gadsimta sākumā šo māju cēla kāds bagāts tirgotājs, kurš netika uzņemts par Lielās ģildes locekli. Tirgotājs par to tik ļoti apvainojās, ka uz sava nama jumta uzlika kaķus, kuru astes tika pavērstas pret ģildes namu. Tas izraisījis lielu skandālu un pat tiesas prāvu. Tikai pēc pilsētas kungu pavēles metāla kaķi pagriezti otrādi.