Atkritumu apsaimniekošana Rīgā: pilsētu dalīs četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās

 
©Egons Ansbergs/F64 Photo Agency

Divu nedēļu laikā tiks izsludināts iepirkums par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, pakalpojuma nodrošināšanu paredzot uz septiņiem gadiem, žurnālistiem pēc tikšanās ar Konkurences padomes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR).

Kā pauda politiķis, sadalījums varētu būt pa Brīvības ielu - labā un kreisā puse. Savukārt Pārdaugavā - tieši tāpat, bet pa Kārļa Ulmaņa gatvi. "Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas," atzina Rīgas mērs.

Pēc Rīgas mēra paustā, viens pakalpojuma sniedzējs varēs pretendēt uz maksimāli trīs zonu apsaimniekošanu. "Protams, ir risks, ka visi var pieteikties tikai uz trim lotēm un uz vienu nepiesakās neviens. Tad uz šo zonu vajadzēs sludināt atsevišķu iepirkumu," teica Burovs.

Tā kā pilsēta tiks dalīta zonās un katrai no tām varēs būt savs apsaimniekotājs, katrā pilsētas daļā atšķirsies arī pakalpojuma maksa. "Tarifs noteikti atšķirsies, jo vienam atkritumi būs jāved no Bolderājas, bet citiem no Ķengaraga," atzina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).

Iepirkumā varēs piedalīties ikviens tirgus dalībnieks, tostarp, arī SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", kuri bija apvienojušies AS "Tīrīga" sastāvā.

Stepaņenko arī uzsvēra, ka pašvaldībā vēl nav pieņemts nekāds lēmums attiecībā uz noslēgto 20 gadu ilgo atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar AS "Tīrīga". Viņš sacīja, ka ir jāapzina, kādas būtu sekas, ja līgums tiktu lauzts šodien, un kādas - ja tas paliktu spēkā līdz brīdim, kamēr Konkurences padome (KP) pieņems galīgo lēmumu.

Pēc politiķa teiktā, KP pēc būtības lietu vēl nav izskatījusi, līdz ar to nav skaidrs - ir vai nav bijis pārkāpums. Turklāt, ja tā konstatēs pārkāpumu, vēl pastāvēs iespēja lēmumu apstrīdēt tiesā. "Līdz ar to, šobrīd mums no pašvaldības puses nav pamatojuma lauzt šo līgumu," uzskata Stepaņenko.

Vaicāti, ja pēc diviem gadiem Konkurences padome atzīs, ka pārkāpuma nav, vai pašvaldība lauzīs līgumu ar jaunajā iepirkumā izvēlētajiem uzņēmumiem, Burovs uzsvēra, ka šie "jautājumi ir vietā" un par tiem tiek diskutēts. Vienlaikus viņš pauda, ka varētu divus gadus arī nedarīt neko, dzīvojot ar kādu pagaidu noregulējumu. Tomēr tas, viņaprāt, neatbilstu pilsētas interesēm.

Runājot par uzņēmējiem veicamajām investīcijām, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola atzina, ka, piemēram, no 2021.gada būs jāsāk atsevišķi vākt bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas no uzņēmējiem prasīs jauna veida konteinerus un citu aprīkojumu. Tāpat drīzumā būs nepieciešams atsevišķi vākt tekstilu.

"Šīs prasības būs jāiekļauj konkursa nolikumā, un tas varētu ietekmēt arī cenu. Arī Dabas resursa nodoklis ietekmēs tarifus," teica Ozola.

Viņa arī norādīja, ka septiņi gadi būtu optimālais līguma termiņš, ņemot vērā investīcijas, kuras būs jāveic uzņēmējiem. Kopumā iepirkuma nolikums ar VARAM domei gan nebūs jāsaskaņo.

Arī Burovs pauda viedokli, ka, ja pašvaldība izsludinātu iepirkumu, piemēram, uz trim gadiem uzņēmējiem šāds piedāvājums varētu nešķist saistošs. "Runājam reāli, uz šādu termiņu neviens nenāks un neinvestēs. Bet, ja nāks, cena būs milzīga," papildināja mērs.

Pašvaldības vadība lēš, ka iepirkums varētu noslēgties nākamā gada sākumā, provizoriski februārī vai martā, līdz ar ko būtu nepieciešams turpināt valdības izsludinātās ārkārtējās situācijas regulējumu.

Domes ieskatā, ir divi varianti - vai nu lūgt valdībai pagarināt ārkārtējo situāciju vai arī to ar likuma grozījumiem var nodrošināt VARAM līdz brīdim, kad dome noslēdz līgumu ar jauno operatoru.

Pēc Ozolas teiktā, sagatavotie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā patlaban ir saskaņošanas stadijā un tie paredz turpināt pagaidu noregulējumu arī pēc 11.decembra.

Viņa aģentūrai LETA atzina, ka, pretēji sākotnēji plānotājam, ministrija centīsies panākt, ka līdz ar grozījumiem iedzīvotājiem nav jāpārslēdz jauni līgumi līdz pat jauno apsaimniekotāju atrašanai.

"Mūsu interesēs ir, lai iedzīvotāji nav jātrenkā pārslēgt līgumus, zinot, ka pēc pāris mēnešiem būs jauns apsaimniekotājs. Mēs līdz galam vēl neesam saskaņojuši ar Tieslietu ministriju, kā pareizāk būtu risināt situāciju, bet pēc būtības vēlamies panākt, lai ar šiem grozījumiem pagarinās ārkārtējās situācijas noregulējums un iedzīvotājiem nekas nav jāpārslēdz," skaidroja Ozola.

Viņa arī atzina, ka, atceroties smagās diskusijas par ārkārtas situācijas izsludināšanu, ministrijas ieskatā, šo pagarinājumu no valdības puses panākt būtu "nereāli". Tomēr arī likuma grozījumus būs jāskata Saeimai un patlaban esot grūti prognozēt, kādā varētu būt to galīgā redakcija.

Stepaņenko arī pastāstīja, ka saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā komiteja jau ir izskatījusi un pirms to izskatīšanas domes sēdē viņš lūgs noteikumus papildināt tikai ar sadaļu par četru zonu ieviešanu. Tomēr gan opozīcijas, gan arī neatkarīgie domes deputāti iepriekš vairākkārt pauduši viedokli, ka noteikumi pēc būtības ir iedzīvotājiem nelabvēlīgi un tādēļ nav atbalstāmi.

Kā ziņots, Rīgas domē šodien tika lemts par tālāko rīcību atkritumu apsaimniekošanas jomā pēc tam, kad Administratīvā apgabaltiesa 1.oktobrī nolēma noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā lūgts atcelt Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu atkritumu apsaimniekošanas tirgū.

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA "Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide".

Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā "Getliņi EKO" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Konkurences padome, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi EKO". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, Konkurences padome pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedz "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu Attiecīgi kopš 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.

Savukārt VARAM 1.oktobrī pēc Administratīvā apgabaltiesas lēmuma noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā lūgts atcelt Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, paziņoja, ka ir sagatavojusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka Rīgas domei atkritumu apsaimniekošana būs jānodrošina vairākās zonās.

Valdības izsludinātā ārkārtas situācija ilgs ne ilgāk kā līdz 11.decembrim un, lai Rīgā nodrošinātu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu nepārtrauktību, VARAM izstrādātie grozījumi paredz pienākumu pašvaldībai ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām nodrošināt Rīgas administratīvās teritorijas dalījumu vairākās zonās, kā arī atkritumu apsaimniekotāju izvēli katrā no zonām un līgumu noslēgšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Savukārt iedzīvotājiem līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām - 11.decembrim - ir jānoslēdz līgums ar pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju. Šis līgums nākotnē zaudēs spēku triju mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība noslēgs līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar jaunajiem izvēlētajiem operatoriem. Maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu varēs noteikt pašvaldība.