Rīgas centrā vakar atrasta Latvijai jauna sēņu suga, informēja Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele.
Pirmdienas vakarā, nākot no darba, muzeja darbinieces Guna Bagrade un Dāniele pašā Rīgas centrā, Krišjāņa Barona ielas malā, atradušas Latvijai jaunu sēņu sugu "Leucocoprinus cepistipes", kuru latviski nolemts saukt par sīpolkāta kroksardzeni. Sēnes auga grupā ap jaunu, ielas malā iestādītu liepiņu.
Sēne bieži sastopama Ziemeļamerikā, kur tā aug dārzos, organiskām vielām bagātās augsnēs, koksnes mulčā, zāģu skaidās. Eiropā līdz šim atrasta ļoti reti, galvenokārt augu mājās un siltumnīcās. Baltijas valstīs līdz šim šī sēne nav atrasta.
Dabas muzeja rīcībā pagaidām nav pietiekami daudz ziņu par sēnes izplatību pasaulē, bet, zinot, ka "Leucocoprinus" ģints sēnes pārsvarā ir tropu mežu iemītnieces, tiek pieļauta iespēja, ka arī šī ir tropisko apgabalu sēne.
Literatūrā nav vienota viedokļa par sēnes lietošanu pārtikā. Vieni uzskata, ka tā ir ēdama, citi savukārt pieļauj iespēju, ka tā ir indīga.
Sīpolkāta kroksardzenei raksturīga divu līdz četru centimetru plata, balta, vidū brūngana cepurīte, kas klāta ar baltu pulverveida apsarmi. Cepurītes mala rievota, kā dēļ latviski šīs ģints sēnes sauc par kroksardzenēm. Lapiņas baltas, kātiņš balts, mazliet sārtojas, ar gredzenu un apakšdaļā nedaudz paresnināts.
Ņemot vērā lielo karstumu, nav brīnums, ka arī Rīgas centrā parādās tropu iemītnieces, jo sēņu sporas ir visur. Tās lido gaisā un spēj pārvarēt milzu attālumus. Atliek tikai atrast piemērotus apstākļus, un sporas dīgst, veido sēņotni un augļķermeņus, skaidroja eksperte.