Rīgas domes priekšsēdētāja vietniecei Annai Vladovai (S) radušās bažas par 150 miljonus vērtā Rīgas transportbūvju uzturēšanas iepirkuma godīgumu, šodien žurnālistiem atzina deputāte.
Rīgas domē šorīt tika sasaukta ārkārtas Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kuras darba kārtībā vienīgais jautājums bija par iepirkumu, kas paredz atrast jaunu transporta būvju ikdienas uzturētāju Rīgas ielās laika posmam no 2019.gada līdz 2024.gadam.
Lai gan darba kārtība liecināja, ka uzmanību galvenokārt tiks pievērsta šim iepirkumam, komitejas vadītājs Vadims Faļkovs (S) tomēr rosināja runāt par darba grupas izveidi, kuras mērķis būtu savlaicīgi pievērst uzmanību lielākajiem satiksmes infrastruktūras iepirkumiem.
"Ņemot vērā, ka regulāri gan no valsts iestādēm, gan domes opozīcijas ir dažādi pārmetumi par iepirkumu caurspīdīgumu, iespējamiem karteļiem un citiem pārkāpumiem, piedāvāju izveidot darba grupu, kurā strādātu pa vienam no Satiksmes komitejā pārstāvēto frakciju pārstāvjiem," sacīja Faļkovs, norādot, ka darba grupa varētu sekot līdzi lielāko iepirkumu norisei.
Viņš gan neminēja, ka par konkrēto iepirkumu viņam būtu kādas bažas, jo Iepirkumu uzraudzības birojs ir atļāvis procedūru noslēgt. "Tomēr gribu, lai nākotnē nav nekādu pārmetumu, ka neesam darījuši neko, lai rūpīgi sekotu līdzi veikto konkursu godīgumam," pamatoja domnieks.
Arī Vladova sacīja, ka, ņemot vērā Latvijā būvniecības jomā notiekošo, kā arī uzklausot regulāros opozīcijas pārmetumus, būtu nepieciešams veidot darba grupu, kas varētu sekot līdzi lielākajiem satiksmes infrastruktūras iepirkumiem.
"Katru komiteju mēs dzirdam pārmetumus par korupciju, bet tagad ir vēsturisks brīdis sākt sadarboties, neskatoties uz politiskajām domstarpībām. Mēs varam padarīt procesu caurspīdīgāku un darba grupa mums palīdzētu. Tajā varētu aicināt piedalīties arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus," sprieda Vladova.
Kā piemēru viņa minēja konkrēto transportbūvju uzturēšanas iepirkumu. "Mēs gribam noslēgt līgumu uz pieciem gadiem par 150 miljoniem [eiro]. Mēs nekādā gadījumā negribam iejaukties departamenta darbā, jo tur ir labi speciālisti, kas veic savu darbu, taču mēs nevaram nekontrolēt, kas notiek ar rīdzinieku naudu," pauda vicemēre.
Tāpat, viņasprāt, problēma ir ar iepirkuma termiņiem. "Nav īpaši normāla situācija, ka līgums beidzas 30.septembrī un no 1.oktobra vajag jaunu partneri. Šodien ir 19.septembris un piedāvājumi tiek atvērti tikai tagad," teica politiķe.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka par konkrēto iepirkumu bija sūdzības IUB, kas lika nolikumu mainīt un sludināt vēlreiz.
Tāpat Vladova pauda viedokli, ka, iespējams, neatkarīgus auditus jāveic ne tikai kapitālsabiedrībās, bet arī departamentos, jo ir ļoti daudz sūdzību par tiltiem, ceļiem un citām lietām.
"Es neesmu juriste un man nav tik padziļinātu zināšanu, tomēr es ļoti ceru, ka šajā iepirkumā viss ir bijis likumīgi un caurspīdīgi," pauda Vladova.
Viņa gan neizslēdza iespēju vērst arī kādās tiesībsargājošās institūcijas uzmanību uz konkrēto iepirkumu, taču šo lēmumu viņa pieņemšot konsultējoties ar kolēģiem. Vienlaikus viņa atzina, ka juridisku tiesību ietekmēt konkrētā iepirkuma norisi viņai nav. "Tieši tādēļ gribam darba grupu, lai nākotnē izvairītos no tādām situācijām," rezumēja domniece.
Sanākušie komitejas pārstāvji gan pauda neizpratni par Faļkova ieceres būtību. "Kā mūsu šodienas sanākšana var ietekmēt konkrēto iepirkumu? Kā mēs varam izskaust kaut ko, kas jau ir noticis," taujāja deputāts Valters Bergs (JKP).
"Ar ko šī darba grupa atšķirsies no komitejas? Mums nebūs lemttiesību, bet pastāstīt par iepirkumiem mēs jebkurā brīdī varam lūgt departamenta vadību kārtējās komitejas sēdēs," sprieda deputāts Vadims Baraņņiks.
Arī deputāts Viesturs Zeps (LA) pauda neizpratni, kāds "svars" būtu darba grupas lēmumiem. "Nekādus lēmumus pieņemt mēs nevaram, bet politiski iejaukties departamenta darbā nedrīkstam. Kāpēc mēs nevaram lūgt, piemēram, katru pavasari departamentam komitejā noziņot par gada laikā gaidāmajiem iepirkumiem," taujāja domnieks.
Faļkovs kolēģiem skaidroja, ka darba grupai būtu iespēja savlaicīgi reaģēt, ja rastos kādas aizdomas par iepirkumu godīgumu. "Mēs varētu iepazīties ar gaidāmo iepirkumu saturu un reaģēt, ja rastos kādas aizdomas. Mums nebūtu jāsanāk katru nedēļu, kaut vai reizi pusgadā, bet tas būtu vēl viens kontroles mehānisms," apgalvoja politiķis.
Tikmēr deputāts Artūrs Hroļenko (S) pauda izbrīnu par opozīcijas vēlmi "ieslēgt atpakaļgaitu". "Veselu gadu esmu klausījies, ka opozīcija grib caurspīdību, grib lielāku kontroli pār procesiem, ka viņi nekad neko nezina. Tagad jums dod iespēju sīki un smalki izpētīt lielākos iepirkumus, bet jūs "ieslēdzat atpakaļgaitu". Vai tiešām ir tik grūti izraudzīties vienu cilvēku, kurš iedziļinātos šajā darbā un vēlāk jums noziņotu par notiekošo," taujāja deputāts.
Tikmēr citi deputāti atkal norādīja, ka tikpat labi visas šīs funkcijas var veikt komiteja. Tāpat domnieki sacīja, ka nesaprot, kā konkrētais dienas kārtības jautājums saistīts ar darba grupas izveidi un kāpēc šo jautājumu nevarēja izrunāt kādā ko kārtējām sēdēm.
Vairāki deputāti arī pauda viedokli, ka šo ieceri nevar atbalstīt, neredzot konkrētu darba grupas izveides nolikumu, kur būtu skaidras tās funkcijas, mērķi un tiesības, tādēļ Zeps rosināja balsot par to, lai uzdotu Satiksmes departamentam par pienākumu izvērtēt - ar kādiem mehānismiem varētu iepirkumu procesu padarīt caurspīdīgāku, tostarp, vai būtu lietderīgi izveidot darba grupu.
Rezultātā domnieki tomēr lēmumu šajā jautājumā nepieņēma, jo "par" nobalsoja deviņi deputāti, bet Baraņņiks un bloka "Rīgai!" pārstāvis Imants Keišs balsojumā nepiedalījās, kā rezultātā nebija kvoruma. Sēdē nepiedalījās neviens "Gods kalpot Rīgai!" deputāts.
Iepirkums, lai izraudzītos transportbūvju ikdienas uzturēšanas darbu veicēju turpmākajiem pieciem gadiem, noslēdzas šodien.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, iepirkumā pieteikušies tieši tie paši uzņēmumi, kas jau pēdējos piecus gadus nodrošina šo pakalpojumu - pilnsabiedrības "Daugavas labā krasta uzturētājs" un "Daugavas kreisā krasta uzturētājs".
Uzņēmumi piedāvā darbus veikt kopumā par 30 miljoniem ik gadu, kas nozīmē, ka piecu gadu laikā līguma vērtība būtu 150 miljoni eiro.
Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs aģentūrai LETA uzsvēra, ka transporta būvju ikdienas uzturēšanas 2019.gada līdz 2024.gadam pretendentu iesniegtos piedāvājumus jāvērtē Iepirkumu komisijai, kas arī pārbauda vai viss atbilst iepirkuma nolikuma prasībām.
"Tomēr vēlos uzsvērt, ka līdzšinējā pieredze, slēdzot līgumu ar ielu uzturētājiem uz pieciem gadiem ir bijusi veiksmīga un šāda prakse jāturpina arī turpmāk. Tas ir efektīvākais veids, kā iespējams sasniegt pakalpojuma kvalitāti visā Rīgā esošā budžeta ietvaros," pauž Reinbahs.
"Daugavas labā krasta uzturētājā" apvienojušies uzņēmumi "Ceļu pārvalde", "Rīgas tilti" un "Pilsētas eko serviss", savukārt "Daugavas kreisā krasta uzturētājā" - "Ceļu pārvalde", "Rīgas tilti" un "Roadeks".
Līguma darbības laiks paredzēts no šī gada 1.oktobra līdz 2024.gada 30.septembrim.
Līgums paredz veikt tādus darbus kā asfaltbetona seguma bedrīšu remonts, bruģakmens seguma iesēdumu labošana, tiltu konstrukciju uzturēšana, sniega izvešana un tamlīdzīgi.
