Jau mēnesi Rīgas Centrāltirgus atklātajā laukumā durvis vēris mūsdienīgs Info centrs. Tas kalpo kā informatīvs atbalsta punkts tirgus apmeklētājiem un pārdevējiem. Plašāk par tā izveides nepieciešamību un piedāvātajiem pakalpojumiem stāsta Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.
«Centrāltirgus teritorija ir milzīga, arī apmeklētāju plūsma ir liela - darba dienā mūs apmeklē ap 60 000 cilvēku, brīvdienās vēl vairāk. Personām, kas tirgu neapmeklē regulāri, piemēram, ārzemju viesi un Latvijas reģionu iedzīvotāji, ir grūti orientēties - kur un kas ir atrodams. Tāpēc Info centra izveide bija ļoti pārdomāts un loģisks solis,» skaidro A. Druvinieks.
Info centrā ikviens interesents var iegūt dažāda veida informāciju par un ap tirgu - par tā vēsturi, paviljoniem, kas tajos ieraugāms un nopērkams. Centrā strādā divas atsaucīgas un komunikablas darbinieces, kas labprāt atbildēs uz visiem interesējošajiem jautājumiem. Viņas brīvi komunicē latviešu, krievu un angļu valodā. Kā stāsta Info centra konsultante Ilze Āboliņa, ļoti pieprasītas ir tirgus kartes - tās ir aplūkojamas gan elektroniski, gan pieejamas papīra formātā. Info centra klientu ērtībām ir pieejamas planšetes, kur operatīvi atrodama vajadzīgā informācija, kas saistīta ar Rīgas Centrāltirgu (tirgus plāns, attēlu galerija u. tml.). Planšetēs informācija lasāma sešās valodas: latviešu, angļu, krievu, zviedru, vācu un ķīniešu.
A. Druvinieks informē, ka centrā tiek gaidīti arī esošie un potenciālie tirgotāji - arī viņi uz saviem jautājumiem saņem atbildes, piemēram, kur vērsties, lai iegūtu tirgošanās atļauju.
«Info centrs pilda vēl kādu būtisku funkciju - centrs kalpo par satikšanās vietu, par orientieri, kur vienam otru atrast, par vietu, kur pulcēties,» norāda Centrāltirgus vadītājs.
Līdz ar Info centra izveidi Centrāltirgus piepildījis vēl kādu izlolotu sapni - radījis pats savu suvenīru līniju. «Mēs uzrunājām pazīstamo karikatūristu Gati Šļūku, un viņš piekrita sadarbībai, līdz ar to izveidotā suvenīru sērija ir ar humora pieskaņu,» teic A. Druvinieks. Info centrā glīti plauktos iekārtojušās cepures, krūzītes, iepirkumu maisiņi, nopērkamas pildspalvas, atslēgu piekariņi - katrs suvenīrs ar savu odziņu, bet ar vienojošu elementu - Rīgas Centrāltirgus simboliku. Info centra konsultante I. Āboliņa novērojusi, ka šobrīd iecienītākais suvenīrs ir breloks (atslēgu piekariņš). To iegādājoties, tā teikt, ar vienu šāvienu ir nošauti divi zaķi - savā īpašumā iegūts māksliniecisks atslēgu piekariņš, turklāt tajā atrodamā monēta aizstāj naudu, kas jāievieto lielveikalu pirkuma ratiņos. «Vietējie lielākoties izvēlas iegādāties kādu suvenīru, bet ārvalstu tūristi pie mums nāk lielākoties pēc padoma, piemēram, kā nokļūt līdz Vecrīgai, dzelzceļa stacijai, ko gardu ir vērts nopirkt tirgū. Mums ir izveidots arī krāsains buklets, kur apkopoti gardākie Latvijas našķi, ko tūrists var aizvest sev līdzi uz viņa mītnes zemi,» stāsta I. Āboliņa. Viņa stāsta, ka itin bieži Info centra klientu vidū ir viesi no Amerikas, tostarp Amerikas latvieši, arī tūristi no Āzijas reģiona nav retums. «Mācos itāļu valodu, tāpēc ir patiess prieks klientu vidū ieraudzīt arī viesus no Itālijas, jo tad varu komunicēt arī viņu valodā. Viņi par to ir bezgala priecīgi. Info centrs varbūt ir viena no pirmajām vietām, kur tūristi sastop vietējos iedzīvotājus, tāpēc man vienlaikus ir gan gandarījums, gan lepnums prezentēt Centrāltirgu, Rīgu un Latviju kopumā,» akcentē I. Āboliņa.
Informācijas centrs ir atvērts sešas dienas nedēļā, izņemot pirmdienu. Jebkurš cilvēks centrā var vērsties no pulksten 10 līdz 16.
Ieskicējot tālākos nākotnes plānus, A. Druvinieks norāda, ka Rīgas Centrāltirgus plāno sevi pieteikt tūrisma nozarē. «Šobrīd vairāk nekā 30 tūrisma kompānijas jau piedāvā ekskursijas un degustācijas Rīgas Centrāltirgū. Uzskatām, ka arī mēs paši esam gatavi un varam atrast savu vietu tūrisma jomā. Rīgu pērn apmeklēja ap trīs miljoni ārvalstu viesu, un diezgan droši varu apgalvot, ka lielākā daļa apmeklēja arī Centrāltirgu, jo mēs esam populārāko apskates objektu topa virsotnē aiz Vecrīgas un Brīvības pieminekļa. Tūristiem saistoša noteikti ir tā sauktā Centrāltirgus pazemes pilsētiņa - Centrāltirgus pagrabi. Pazemes pilsētiņa ir divus hektārus liela, un tā ir slēgta teritorija, ko ikdienā nevar jebkurš apskatīt. Tāpēc tā vilina un ieintriģē. Noteikti daudzi nezina, ka savulaik no Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Centrāltirgum bija izveidots sliežu ceļš, pa kuru nogādāja preces. Kara laikā tas tika nopostīts, taču perons uz Gaļas paviljona jumta ir saglabājies. Un arī tur ekskursijās tiek vesti tūristi. Mums patiešām ir daudz interesanta, ko rādīt un stāstīt, tāpēc uzskatām, ka ir laiks pašiem piedāvāt šo pakalpojumu - ekskursijas un degustācijas Centrāltirgū. Un Info centrs arī ņems aktīvu dalību šīs ieceres realizēšanā - tas varētu būt sākumpunkts ekskursijām,» nākotnes vīzijas ieskicē A. Druvinieks. Iecerēts, ka ekskursijas tiks rīkotas dažādās valodās. «Pie mums viesojas arī tūristi no Skandināvijas, tāpēc esam aizsākuši sadarbību ar Latvijas profesionālo gidu asociāciju, lai varētu nodrošināt ekskursijas arī skandināvu valodās,» viņš piebilst.
Nākamgad Centrāltirgus svinēs savu 90 gadu jubileju, un šo gadu gaitā tas ir mainījies līdzi pircēju paradumiem un laikmeta iezīmēm. Arī šobrīd tas turpina savu pilnveides ceļu gan saturiski, gan vizuāli. Piemēram, februārī tika atklāts Gastrotirgus, kur dažādi ēdinātāji rūpējas par apmeklētāju vēdera baudām. Gastrotirgus tika veidots kā food-court jeb restorānu pagalms, kas Eiropā ir pazīstams kā atpūtas un brīvā laika pavadīšanas modelis. «Ārvalstu viesi Gastrotirgu ļoti ātri pieņēma un iecienīja, jo daudzviet Eiropā šāds formāts jau darbojas. Vietējie gan sākotnēji tikai vēroja un pētīja šo novitāti, taču pamazām arī viņi to akceptēja,» atzīst A. Druvinieks.
Centrāltirgus jau pirms vairākiem gadiem uzņēma kursu tirgu veidot ne tikai par ērtu iepirkšanās, bet arī atpūtas un izklaides vietu. Un soli pa solim uz šo mērķi Centrāltirgus virzās. «Mēs vēlamies cilvēkos mainīt izpratni par tirgu, kuru mūsu vecvecāki un vecāki vairāk tomēr uztver kā vietu, kur nopirkt, piemēram, tomātus un gurķus un tad doties mājās. Taču, ja paraugāmies vēstures dzīlēs, tālā senatnē tirgus plači bija komunikācijas centri, kur cilvēki satikās un svinēja svētkus, kur notika tirgošanās un tamlīdzīgi. Mēs vēlamies atgriezties pie vēstures saknēm,» akcentē A. Druvinieks. Tāpēc aktīvi norit darbs, piemēram, pie gadatirgus atdzīvināšanas tradīcijas. «Maijā notika Lietuviešu dienas, nesen - Zemgaļu dienas, drīzumā būs Miķeldienas gadatirgus. Tāpat kaldinām plānus nākamajam gadam. Atsauksmes par jau notikušajiem gadatirgiem ir ļoti pozitīvas, un redzam, ka arī pārējie novadi ir sasparojušies, tāpēc 2020. gadā, ļoti iespējams, gadatirgus kalendārs būs vēl piesātinātāks. Tie ir kā mazi svētki, kuru ikdienas skrējienā mums visiem nereti pietrūkst.»
Ja runā par vizuālo vaibstu atsvaidzināšanu, jāmin, ka šā gada pavasarī pēc renovācijas tika atvērts Gastronomijas paviljons. Savu kārtu gaida Zivju paviljons. «Ceram, ka līdz šī gada nogalei Zivju paviljonu būsim pārcēluši uz Piena paviljonu, un atbrīvotajās telpās varēs sākties remonts, kas ilgs vismaz pusotru gadu, jo veicamie darbi ir daudzi un komplicēti. Taču pēc rekonstrukcijas Zivju paviljons iegūs jaunu veidolu, kas patīkami pārsteigs pārdevējus un pircējus. Ir izsludināts arī metu konkurss par gājēju ielas izveidošanu Spīķeru ielā. Savukārt 90 gadu jubilejas gaidās, ko svinēsim nākamgad rudenī, ir iesākušies darbi saistībā ar visu paviljonu izgaismošanu, kas veidos organisku saspēli ar izgaismoto dzelzceļa tiltu. Izgaismotie paviljoni būs kā dāvana svētkos mūsu pircējiem un tirgotājiem, kā arī sev dzimšanas dienā.
