Burovs: Kā par ārkārtas situācijas izsludināšanu var runāt 24 stundas un to vēl atlikt?

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) pagaidām nav informēts, kādas juridiskas un praktiskas sekas iestātos, ja Saeima atceltu valdības izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, tomēr viņš nepieļaušot atkritumu izvešanas apstāšanos.

Burovs apgalvoja, ka pašvaldības pārstāvji otrdien notikušajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, kurā tika nolemts neatbalstīt ārkārtējo situāciju, piedalīties nebija aicināti, tādēļ viņš par komisijas lēmumu uzzinājis no medijiem.

"Ja valdības lēmumu atcels, tad jājautā juristiem, kas notiek tālāk. Tas ir interesents precedents, jo mēs visi saprotam, ka juridiski bez šī regulējuma darboties nevaram. Jāgaida, varbūt Saeima dos mums norādījumus, ko darīt," teica Burovs, uzsverot, ka tuvākajā laikā tiksies ar domes juristiem, lai konsultētos par turpmāko rīcību.

Vienlaikus mērs kritizēja Saeimas politiķus, sakot, ka viņu darbos "politika iet pa priekšu, bet reālas rūpes par iedzīvotājiem stipri atpaliek."

"Pierādījums tam ir pagājušās nedēļas valdības diskusijas. Kā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kur runa ir par stundām, var runāt 24 stundas un to vēl atlikt, lai politiski pozicionētu, ka vainīga ir tikai Rīgas dome, bet neredzēt, ka vaina jāmeklē likumdošanā," pauda Burovs.

Viņaprāt, ja šajā situācijā kaut kas arī ir jāmaina, tad tie ir likumi, nevis jāatlaiž dome.

Vienlaikus mērs sacīja, ka Saeima var pieņemt lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu, taču viņa atbildība ir nodrošināt atkritumu izvešanu, nevis nodarboties ar politisko pozīciju izrādīšanu. "Nebūs tā, ka līdz ar Saeimas lēmumu, apstāsies atkritumu izvešana, tas netiks pieļauts," solīja Burovs.

Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien neatbalstīja rīkojuma projektu par ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanu Rīgā.

Galīgais lēmums šajā jautājumā vēl jāpieņem Saeimai, kuras kompetencē ir lemt par ārkārtējās situācijas pamatotību pēc tam, kad tādu jau izsludinājusi valdība. Ja Saeimas lēmums būs negatīvs, attiecīgais valdības lēmums zaudēs spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiks atcelti.

Šis valdības lēmums ir ļāvis uz laiku turpināt atkritumu izvešanu Rīgā bez jaunu līgumu noslēgšanas starp iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem.

Ārkārtējā situācija būs spēkā līdz brīdim, kad Konkurences padome (KP) un Rīgas domes strīdu izskatīs tiesa, vai arī ārkārtas situāciju neatcels Saeima. Patlaban paredzēts, ka regulējums darbosies ne ilgāk kā trīs mēnešus.

KP pārstāvis komisijā skaidroja, ka situācija ir atrisinājusies, atkritumi ir izvesti, līdz ar to ārkārtējai situācijai patlaban nav pamata.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Anda Ozola lūdza deputātus apstiprināt ārkārtējo situāciju, ņemot vērā jautājumu par spēkā neesošiem atkritumu apsaimniekošanas līgumiem.

Nonākot līdz balsojumam par sagatavoto rīkojuma projektu, deputātu balsis sadalījās vienādi - pieci parlamentārieši balsoja par rīkojuma projektu, bet pieci - pret. Arī pēc atkārtota balsojuma rezultāts nemainījās.

Pret rīkojuma projektu balsoja partijas "KPV LV", Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti.

Jautāts, kāpēc balsojums komisijā "KPV LV" deputātu vidū atšķīries no šī politiskā spēka ministru balsojuma valdības sēdē, komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) aģentūrai LETA skaidroja, ka, ja valdība nebija nodrošinājusi ātru lēmuma nonākšanu Saeimā, par to parlamentā lemjot tikai pēc nedēļas, tad situācija neesot nemaz tik ārkārtēja.

Par rīkojuma projektu balsis atdeva "Attīstībai/Par!", partiju apvienības "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienības, kā arī partijas "Saskaņa" deputāti. Vairāki "Saskaņas" deputāti gan sēdes laikā komisijas telpu pametuši.

Par ārkārtēju situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā Saeima lems ceturtdien.