Rīdziniekiem jauni atkritumu apsaimniekošanas līgumi nav jāpārslēdz

© Kaspars Krafts/F64

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome "sadalījusi" arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, šodien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA "Clean R", "Eco Baltia vide" un "Lautus". Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt "Lautus" - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā "jāsadala" bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA "Pilsētvides serviss". Pārsvarā "Pilsētvides serviss" apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

"Šobrīd vēl notiek diskusijas, vai šos 4% savā starpā sadalīs "Clean R" un "Eko Baltia vide", vai arī tos apsaimniekos viens no viņiem. Stundas laikā ceram to noskaidrot," sacīja Burovs."Lautus" uz šo teritoriju nav pretendējuši.

Pēc Burova teiktā, balstoties uz izsludināto ārkārtas situāciju, arī atlikušajiem 4% cilvēku nekādi jauni līgumi nebūs jāslēdz. "Tas ir galvenais ārkārtas situācijas ieguvums, ka iedzīvotājiem nekas nemainās un jaunus līgumus viņiem nevajag," sacīja mērs.

Lēmumi gan vēl tiks saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Jau ziņots, ka valdība trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja VARAM sagatavoto rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā.

Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15.septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem, pašvaldību un Rīgas atkritumu radītājiem, proti, Rīgas iedzīvotājiem un juridiskām personām.

Tāpat tiek uzdots līdz 13.septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14.septembra.

Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas. Sarunu procedūras pretendentiem izvirzītās prasības un arī procedūras rezultāts ir jāsaskaņo ar VARAM. No tiem komersantiem, kuri nav gatavi turpināt darbu, domei jāpieprasa noslēgtie līgumi ar iedzīvotājiem, lai sarunu procedūra varētu tikt izsludināta balstoties uz tiem noteikumiem, uz kuriem līdz šim konkrētie apsaimniekotāji nodrošinājuši savu darbu.

Rīkojums paredz, ka no 15.septembra domei jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem ir vai nav noslēgts sadarbības līgums ar sarunu procedūras uzvarētāju. Pagaidu pakalpojuma sniedzēja darbības termiņš būs spēkā līdz brīdim, kamēr spēkā ir ārkārtas situācija.

Domei arī uzticēts nodrošināt, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiskajam apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam.

Vienlaikus Rīgas domei tiek uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka iedzīvotājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiks nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas teritorijā.

Rīkojums arī nosaka, ka par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas pastāvēšanas laikā atbild Rīgas pilsētas pašvaldība.

Pēc Pūces paustā, šīs situācijas izsludināšana ir vienīgais tiesiskais instruments, kā nodrošināt, ko Rīgā pēc 15.septembra ir likumisks atkritumu izvedējs.

Jau ziņots, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu, kas aizliedz AS "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.