Šovakar Rātslaukumā notiks protests pret atkritumu apsaimniekošanas monopolu Rīgā

© f64

Rīgas Apkaimju alianse (RAA) šovakar plkst.18 Rātslaukumā rīko protesta akciju pret mēģinājumu ieviest atkritumu apsaimniekošanas monopolu Rīgā.

RAA norāda: Konkurences padome (KP), apturot koncesijas līguma izpildi, apturēja arī jaundibinātās AS "Tīrīga" darbību, kurai Rīgas dome bija paredzējusi radīt monopolstāvokli atkritumu apsaimniekošanā Rīgā uz 20 gadiem. KP lēmums nozīmēja, ka arī pēc 15.septembra spēkā būtu klientu līgumi, kas iepriekš bija noslēgti ar kādu no četriem atkritumu apsaimniekotājiem. Taču Rīgas dome šo lēmumu ir apstrīdējusi tiesā, un tās lēmums ir sagaidāms pēc divām nedēļām.

Papildus tam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pēdējās pāris dienās aktīvi darbojās, lai panāktu Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas ieviešanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai gan pēc vairāku speciālistu, tajā skaitā RAA juristu atzinuma, šādas nepieciešamības nav, un Rīgas domei būtu jāpilda KP lēmums.

"Diemžēl Ministru kabineta locekļi padevās spiedienam un, pretēji premjera Krišjāņa Kariņa (JV) konstatējumam par faktiskā monopola esamību pilsētā, kur "Clean R" un "Eco Baltia vide" (abi AS "Tīrīga" dalībnieki) kontrolē 88% tirgus, pieņēma noteikumus par ārkārtas situācijas ieviešanu," sacīja RAA pārstāvis Spunde.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Ministru kabineta pieņemtajiem noteikumiem ir "atsietas" Rīgas domes vadības rokas, lai nepildītu KP lēmumu, un ir radīti priekšnoteikumi jaunas atkritumu monopola shēmas izveidei, ievedot "Clean R" un "Eco Baltia vide" monopolu "pa sētas durvīm".

"RAA principiāli iebilst pret Ministru kabineta pieņemto lēmumu par ārkārtas situācijas ieviešanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo pamatoti saskatām tajā draudus slēpta monopola izveidei. Mēs iestājamies par iedzīvotāju tiesībām izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju un saņemt pakalpojumu par izdevīgu, konkurences apstākļos veidojušos maksu," uzsvēra Spunde.

Viņš piebilda, ka Rīgas pilsētas pašvaldības uzdevums ir organizēt atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētas iedzīvotājiem un citiem atkritumu radītājiem vislabvēlīgākā veidā.

RAA ir nevalstiska organizācija, kura dibināta 2018.gadā ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Šobrīd tajā ietilpst 14 biedrības, kuras kopumā pārstāv vairāk kā 200 000 rīdzinieku intereses.

Kā ziņots, vairāki politiķi šonedēļ publiski pauda nepieciešamību labot Atkritumu apsaimniekošanas likumu, atsakoties no tajā iekļautās iespējas ļaut pašvaldībai nodot atkritumu saimniecību vienam uzņēmumam uz laiku līdz 20 gadiem.

Valdība trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja VARAM sagatavoto rīkojuma projektu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanā Rīgā. Ar valdības rīkojumu Rīgas domei uzlikts par pienākumu vienoties ar tiem komersantiem, kas apliecinājuši gatavību nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, par pakalpojumu sniegšanas turpināšanu no 15.septembra, ievērojot visus tos administratīvos un finansiālos nosacījumus, balstoties uz kuriem jau patlaban ir noslēgti līgumi starp esošajiem komersantiem, pašvaldību un Rīgas atkritumu radītājiem, proti, Rīgas iedzīvotājiem un juridiskām personām.

Tāpat tiek uzdots līdz 13.septembrim izsludināt un noslēgt sarunu procedūru, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tajā Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas daļā, kurā, komersanti nav gatavi nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc 14.septembra.

Tas nozīmē, ka sarunu procedūra jāveic par teritoriju, kas aptver aptuveni 12% Rīgas. Sarunu procedūras pretendentiem izvirzītās prasības un arī procedūras rezultāts ir jāsaskaņo ar VARAM. No tiem komersantiem, kuri nav gatavi turpināt darbu, domei jāpieprasa noslēgtie līgumi ar iedzīvotājiem, lai sarunu procedūra varētu tikt izsludināta balstoties uz tiem noteikumiem, uz kuriem līdz šim konkrētie apsaimniekotāji nodrošinājuši savu darbu.

Vēl līdz 13.septembrim domei jānosaka atkritumu apsaimniekošanas tarifs, ka stāsies spēkā ar 15.septembri, kā arī no šī datuma jānodrošina sadzīves atkritumu apsaimniekošana neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem ir vai nav noslēgts sadarbības līgums ar sarunu procedūras uzvarētāju.

Domei arī uzticēts nodrošināt, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem iedzīvotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiskajam apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam un saskaņā ar jauno apstiprināto maksu.

Ar rīkojumu tiek paredzēts uzlikt par pienākumu arī iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem komersantiem, norēķinus veicot par periodu no atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma saņemšanas brīža.

Vienlaikus Rīgas domei tiek uzlikts par pienākumu nodrošināt, ka iedzīvotājiem līdz 10.oktobrim netiek piemērota administratīvā atbildība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma nenoslēgšanu, kā arī nodrošināt, ka iedzīvotājiem nekavējoties ir pieejama objektīva un pilnvērtīga informācija par kārtību, kādā tiks nodrošināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana Rīgas teritorijā.

Rīkojums arī nosaka, ka par iespējamiem zaudējumiem, kas nodarīti fiziskajām un juridiskajām personām ar šo rīkojumu izsludinātās ārkārtējās situācijas pastāvēšanas laikā atbild Rīgas pilsētas pašvaldība.

Pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) paustā, šīs situācijas izsludināšana ir vienīgais tiesiskais instruments, kā nodrošināt, ka Rīgā pēc 15.septembra ir likumisks atkritumu izvedējs.

Jau ziņots, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu, kas aizliedz AS "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.