Sola palielināt latviešu valodas lietojumu Rīgas bērnudārzos

Rīgas domes atbildīgais departaments sola turpināt palielināt latviešu valodas lietojumu bērnudārzos.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja šodien pēc nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcijas priekšlikuma skatīja jautājumu par iespēju visās Rīgas domes pakļautībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcija aicināja atbildīgajam departamentam sagatavot informatīvo ziņojumu, kā arī iesniegt konkrētus normatīvo aktu projektus, lai nodrošinātu iespējas visos Rīgas bērnudārzos ieviest mācību programmas valsts valodā.

Frakcijas vadītājs Dainis Locis (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka daudzās pilsētas apkaimēs nav pieejami bērnudārzi, kuros īsteno izglītību latviski un šāda situācija ir nepieļaujama. "Tas ir unikums un nav normāli, ka vecākiem nemaz nav iespējas izvēlēties, kādas plūsmas dārziņā sūtīt savu bērnu," sacīja Locis.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka frakcija nepiedāvā radikālas izmaiņas "tūlīt un uzreiz", bet gan piedāvā bērnudārzu pāreju uz mācībām valsts valodā ar 2020.mācību gadu. "Gribam dot šo pārejas periodu, lai sakārtotu tehniskos jautājumus. Ir jāizstrādā kompleksa programma, lai šo mērķi sasniegtu. Šobrīd ir priekšlikumi, bet tajos nav konkrētības un nav termiņu," teica Locis.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis deputātiem stāstīja, ka visa pāreja uz apmācībām valsts valodā jāīsteno saskaņā ar valsts politiku, kas jau tagad nosaka, ka no piecu gadu vecuma mazākumtautību pirmsskolās jāuzsāk pakāpeniska pāreja uz programmas īstenošanu latviski, saglabājot iespēju sazināties arī mazākumtautības valodā.

"Mēs katru gadu speram soļus, lai atvērtu jaunas latviešu plūsmas grupas un ir palielinājies to iestāžu īpatsvars, kur izmanto abas valodas," sacīja Balamovskis.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība pēdējo piecu sešu gadu laikā pamatā dibina tikai latviešu plūsmas grupiņas, tomēr lielākā problēma ir pedagoģiskais resurss, jo pat iestādēs, kas būtu gatavas pārveidot grupas uz latviešu plūsmu, tas "bremzējas" pedagogu trūkuma deļ. "Tomēr tā ir kompleksa problēma valstī, ka jauni, sagatavoti pedagogi uz pirmsskolu nenāk strādāt pat gadījumos, ja ir konkurētspējīgs atalgojums," pauda Balamovskis.

Diskusijās par šo jautājumu teju divu stundu garumā iesaistījās kā koalīcijas, tā opozīcijas deputāti.

Jaunā Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova (S), kas ir arī Rīgas 80.vidusskolas direktore, apgalvoja, ka situācija ar latviešu valodas skolotājiem visos līmeņos ir traģiska un pat latviešu ģimnāzijās nav latviešu valodas skolotāju.

Tāpat viņa norādīja, ka vidējais vecums bērnudārza audzinātājām ir 56 gadi un arī augstskolas nespēj aizpildīt pedagogu programmās paredzētās vietas.

To, ka vakanču skaitam ir tendence pieaugt, apstiprināja arī Balamovskis, tomēr Locis sacīja, ka šādas problēmas deputātus neatbrīvo no pienākuma meklēt risinājumu.

Taujāts, ko varētu darīt, lai risinātu vakanču jautājumu, Balamovskis norādīja, ka nav vienas konkrētas atbildes un situāciju varētu uzlabot kompleksi risinājumi - atalgojums, infrastruktūra, mācību vide un citas lietas.

Tikmēr deputāte Iveta Ratinīka (LA) taujāja, vai nacionālā apvienība ir veikusi aptauju, kas ar empīriskiem datiem liecinātu par nepieciešamību mainīt situāciju. Tāpat viņa taujāja, vai nacionālā apvienība ir informēta, ka jaunais izglītības saturs jāievieš no 1.septembra, bet daļai skolotāju joprojām nav materiālu. "Vai jūs saprotat, ka sarunvalodas lietojums un prasmes mācīt valodu pareizi pedagogam ir divas atšķirīgas lietas," prasīja Ratinīka, interesējoties arī par to, vai VL-TB/LNNK ir veikusi aprēķinus, cik izmaksātu metodikas nodrošināšana un citas lietas.

Locis atbildēja, sakot, ka aptauju veicis nav, bet "tam arī neesot nozīmes", jo virknē apkaimju neesot iespēju iegūt izglītību valsts valodā. "Mums ir jānodrošina iespēja izvēlēties vest vecākiem savus bērnus uz divplūsmu dārziņiem," teica domnieks, atkārtoti norādot, ka negrib panākt pāreju uzreiz, bet gan pakāpeniski.

Domnieki ilgstoši dalījās viedokļos par šo jautājumu, taču bija vienisprātis, ka latviešu valodas lietojums bērnudārzos ir jāstiprina.

Piemēram, deputāte Olga Veidiņa (S) vērsa uzmanību, ka ir jāizpēta, kā šādas pārmaiņas ietekmētu bērnu psihi. "Ir gadījumi, kad bērni pusgadu nerunā, bet pēc tam atsāk runāt divās valodās. Mēs nedrīkstam ko tādu uzspiest, tam visam ir jānāk ar mīlestību, ar labu attieksmi, lai arī valodas lietotājos rosinātu labu nostāju pret savu valsti," sacīja domniece.

Komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (GKR) apgalvoja, ka daudzi filologi norāda uz kopsakarību, ka pirms bērns ir pilnībā apguvis dzimto valodu, viņam ir grūtāk mācīties pareizi lietot arī svešvalodas. Tāpat Aldermanes ieskatā, visām domē pārstāvētajām frakcijām būtu jāvēršas valdībā ar iniciatīvu panākt, ka vismaz daļu no pirmsskolas pedagogu atalgojuma sedz valsts.

Tikmēr deputāts Ainārs Baštiks (GKR) rosināja šo jautājumu skatīt atkārtoti, taču kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. "Izteikt risinājumus mēs varam, bet sanāksmē kopā ar valsts ierēdņiem mēs redzētu, vai tiešām ir interese, ko risināt, jo problēmu ir lērums," pauda domnieks.

Savukārt Ratinīka norādīja, ka atbalsta vienotas sistēmas ieviešanu abu plūsmu grupās, taču nedrīkst pieļaut, ka tas notiek formāli, neproduktīvi, un ierobežojot līdzpilsoņu pamattiesības.

"Uzskatu, ka šo pāreju var īstenot, visas jaunatklātās latviešu valodas grupas nodrošinot ar kvalitatīviem pasniedzējiem. Tiem, kas ir sākuši mācības mazākumtautību grupā, tās ir jāpabeidz, izņemot, ja visi vecāki vienojas, ka vēlas to mainīt. Šī vajadzība ir jāapzina," sacīja deputāte.

Tikmēr departamenta pārstāvji informē, ka, lai nodrošinātu pirmsskolas pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi un sagatavotos izglītības satura izmaiņām, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru 2018./2019.mācību gadā tika organizēti latviešu valodas prasmju pilnveides kursi, kā arī citi atbalsta pasākumi.

2019./2020.mācību gadā Rīgā pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts 146 bērnudārzos, tajā skaitā 76 no tiem īstenos izglītības programmu latviešu valodā, 40 - gan latviešu, gan mazākumtautību valodā un 38 - mazākumtautību valodā.

Pirmsskolas izglītības pakalpojums tiks nodrošināts arī 17 skolās un vienā interešu izglītības iestādē.

Analizējot statistiku par rindām uz vietu bērnudārzos, departaments secinājis, ka vecāki savus bērnus biežāk piesaka pirmsskolas izglītības iestādēs ar latviešu mācību valodu, tādēļ pieprasījums tur ir lielāks kā mazākumtautību plūsmā, kas veido arī lielākas rindas.

Nākotnē departaments plāno bērnudārziem, kuros līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, saņemt licenci arī pirmsskolas izglītības programmai valsts valodā, tā uzlabojot latviešu valodas lietojuma vidi gan pirmsskolas audzēkņiem, gan darbiniekiem.

Tāpat plānots turpināt tādu grupu skaita palielināšanu, kas īsteno programmu valsts valodā, proporcionāli samazinot mazākumtautību grupu skaitu. Esot arī paredzēts attīstīt bērnudārzu tīklu, organizēt pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku profesionālās kompetences pilnveides pasākumus un akcentējot latviešu valodas prasmju līmeņa paaugstināšanas iespējas, kā arī saglabāt latviešu valodas skolotāju amata vienību skaitu mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmā.

Jaunajā mācību gadā papildu tiks atvērtas sešas grupas ar programmu latviešu valodā.