Torņakalns tiek veidots par jauno pilsētas centru Pārdaugavā. Tajā Rīgas dome iecerējusi koncentrēt gan pašvaldības iestādes, gan Latvijas Universitātes (LU) ēku kompleksu, kā arī daudzfunkcionālu transporta mezglu.
Šomēnes noslēdzās metu konkurss LU Akadēmiskā centra ēku kompleksam, un šā centra būvniecība ir tikai sākums Torņakalna attīstībai. Universitāte Torņakalna rajonā, kas daļēji skar pašreizējo mazdārziņu teritoriju, plāno izveidot modernu infrastruktūru ar kopējo platību 150 000 kvadrātmetru, kur atrastos 10 līdz 14 būves. Par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem līdz 2014. gadam tiktu uzcelts Dabas un datorzinātņu centrs, bet akadēmisko centru Torņakalnā pilnībā plānots izbūvēt līdz 2023. gadam. Tā pirmā kārta – Dabas un dzīvības zinātņu centrs – izmaksātu apmēram 23 miljonus latu.
Iepazinies ar metu konkursa pirmās kārtas darbiem, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) novērtēja, ka Torņakalns ir ideāla vieta biznesa, izglītības un zinātnes parkam, ko pašvaldība iecerējusi attīstīt kopā ar LU un starptautiskajiem partneriem. "Mēs paredzam biznesa, izglītības un zinātnes parkam piesaistīt studentus ne tikai no Baltijas, bet arī Skandināvijas, Somijas un NVS valstīm. Viņi varēs tur gan mācīties, gan strādāt, gan arī dzīvot," saka A. Šlesers.
Paredzēts, ka Rīgas dome biznesa, izglītības un zinātnes parka izveidē piedalīsies ar pašvaldībai Torņakalnā piederošo zemi. Detālplānojums apmēram 45 hektārus lielai Torņakalna teritorijai paredz jaunā administratīvā centra izveidošanu starp Uzvaras bulvāri, Jelgavas ielu, Vienības gatvi, Torņakalna dzelzceļa staciju, kā arī Mārupītes posmu no Arkādijas parka līdz Uzvaras bulvārim. Savukārt multimodālajā transporta mezglā atradīsies Torņakalna dzelzceļa stacija, reģionāla autoosta, pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietas. Paredzēts, ka Daugavas kreisajā krastā priekšroka tiks dota tramvajam kā sabiedriskā transporta veidam. Plānoti arī apstādījumi, gājēju un velosipēdistu celiņi un publiskie laukumi. Izskatot detālplānojumu Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijā, arhitekti rosināja pievērst uzmanību iespējām nākotnē ēkās izmantot alternatīvās enerģijas avotus. Atgādinām, ka 2007. gada rudenī Rīgas domes organizētajā atklātajā starptautiskajā metu konkursā Jaunā Rīgas centra Torņakalnā, Rīgas domes un valsts administratīvā kompleksa pilsētbūvnieciskā vīzija žūrija par labāko atzina arhitektu biroja Fletcher Priest Architects (Lielbritānija) projektu.
Augusta sākumā pilsētas un dabas attiecībām sabiedrības uzmanību centās pievērst vācu mākslinieks Reinhards Krēls akcijā Glābšanas stacija. Ar tās rezultātiem varēs iepazīties 3.–5. septembrī mākslas festivālā Survival Kit. Viņš uzskata, ka viens no šā projekta mērķiem bija aizsākt sarunu par ģimenes dārziņu vērtību pilsētvidē. Pēc metu konkursa pirmās kārtas žūrijas priekšsēdētājs, LU rektors, profesors Mārcis Auziņš atzina, ka ir svarīgi, kā topošais centrs iekļausies Torņakalna zaļajā vidē. Uz to norādīja arī SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters, kurš bija žūrijas vadītāja vietnieks. Viņš atgādināja, ka viens no svarīgākajiem vērtēšanas kritērijiem bija, kā LU Akadēmiskais centrs iekļaujas apkārtējā pilsētvidē un atbilst apstiprinātajam Torņakalna detālplānojumam.