Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Oļegs Burovs (GKR) šodien tiksies ar partiju "Saskaņa", lai runātu par turpmāko sadarbību un atbalstu gaidāmajās Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.
Plānotā tikšanās paredzēta plkst.10.
Patlaban Burova plāns paredz noslēgt koalīcijas līgumu ar "Saskaņu" un atsevišķu sadarbības līgumu ar NDF.
Vienlaikus aizvadītajā nedēļā NDF paziņoja, ka saimnieciskus jautājumus turpmāk risinās sadarbībā ar deputātu bloku "Rīgai!", kā arī mēra vēlēšanas balsos kopā ar kolēģiem, kopumā apvienojot septiņas balsis.
Abas apvienības norādījušas, ka viņu atbalstu gūs tas kandidāts, kurš būs gatavs atbalstīt viņu izstrādāto programmu - risināt jautājumus par rindu mazināšanu bērnudārzos, bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu u.tml.
Kā ziņots, Rīgas domē kopumā strādā 60 deputāti un jauna priekšsēdētāja ievēlēšanai nepieciešama vismaz 31 balss. Kopš no "Saskaņas" maija beigās tika izslēgti četri deputāti, tajā palikuši 17 domnieki.
Līdz šim "Saskaņa" solījusi atbalstu Burovam, kas nozīmē, ka kopā ar GKR frakciju, kurā ir 11 deputāti, viņam ir 28 balsis.
Līdzšinējās opozīcijas sastāvā ir palikuši 25 domnieki - četri no "Vienotības", seši no nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, septiņi no Jaunās konservatīvās partijas un astoņi no partijas "Latvijas attīstībai".
Vēl vienu apvienību - deputātu bloku "Rīgai!" - veido no JKP un LA izslēgtie deputāti - Oskars Putniņš, Druvis Kleins un Imants Keišs, kuri par mēru solījuši balsot kopā ar NDF, kurā apvienojušies no "Saskaņas" izslēgtie domnieki.
Ja šī apvienība balsotu par Burovu, viņam būtu 34 balsis, bet, ja par otru kandidātu - Viesturu Zepu (LA) -, tad viņam būtu 33 balsis, pieņemot, ka par viņu balsotu arī līdzšinējās opozīcijas partijas, kas gan nav solījušas to darīt. Gan 33, gan 34 balsis ir pietiekami, lai kļūtu par mēru. Pagaidām gan apvienība nav nosliekusies par labu nevienam no kandidātiem. Arī Zepam atbalstu nav pauduši līdzšinējās opozīcijas spēki.
Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas, un tieši šādu mērķi ir izvirzījušas partijas "Vienotība" un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas. Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām", Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.
Mēra vēlēšanas gaidāmas 19.augustā.