Attīrīšanas stacijā Daugava sagatavotais ūdens ir tīrs un garšīgs

 
©Mārtiņš Zilgalvis, f64

Lielākā daļa dzeramā ūdens patērētāju Daugavas kreisajā krastā, daļa – arī Ķengaragā un pilsētas centrā ūdeni saņem no Daugavas upes baseina Rīgas HES ūdenskrātuves zonā. To nogādā ūdens attīrīšanas stacijā Daugava, kur ūdeni sagatavo atbilstoši prasībām. Stacijā atrodas četri dzeramā ūdens rezervuāri, katrā no tiem iepildīti 9000 kubikmetri ūdens.

Rīgas ūdens attīrīšanas stacija Daugava darbu sāka 1979. gadā. Pēc 20 gadiem to uz laiku slēdza. Pēc rekonstrukcijas stacija 2001. gadā atsāka darboties. Stacijas Daugava vadītājs Andris Pļavenieks saka - modernizācija notiek visu laiku, kaut vai tāpēc, ka ūdens patēriņš Rīgā ir mainīgs un jāuzstāda ekonomiskāki sūkņi, jānodrošina energoefektivitāte, jāveic regulāri remonti, kā arī stacijai ir jāatbilst drošības prasībām. Ēkas ir būvētas 20. gadsimta 70. gados, tās ir jāremontē un jāiekārto atbilstoši mūsdienu prasībām.

Ūdens, kas nonāk pie patērētāja, tiek pārbaudīts atbilstoši spēkā esošajām normām un Eiropas standartiem katrā ūdens sagatavošanas posmā. Pat Daugavā, no kurienes ūdens sāk ceļu uz rīdzinieku mājām un dzīvokļiem. Atbilstoši analīžu rezultātiem tiek mainīts reaģentu daudzums, lai ūdens kvalitāte nemainītos.

Ūdens, kas ieplūst Daugavas HES ūdenskrātuves zonā, jau dabiski tiek nostādināts un tiek ņemts upes dziļākajos slāņos, apmēram sešu līdz septiņu metru dziļumā, un ar sūkņu palīdzību pa divām 1,2 metru diametra caurulēm to nogādā ūdens attīrīšanas stacijā.

Tur ūdenim pievieno nelielu daudzumu ozona. Turpmāk ūdenim pievieno alumīnija sulfātu, lai veidotos nogulsnes no visa liekā, kas atplūdis no Daugavas. Koagulants paātrina nogulšņu veidošanos. Netīrumi nogulsnējas vairākās tvertnēs un divās apakšzemes kontaktkamerās.

Tomēr ūdens vēl nav attīrīts no visiem piejaukumiem, tāpēc tas ieplūst četrus metrus dziļos filtrēšanas baseinos. Kopumā tādu ir 14. Ūdeni filtrē caur kvarca smilšu un antracīta slāņiem, tādējādi attīrot no organiskajām vielām, dažādām daļiņām un mikroorganismiem, kas atrodas no Rīgas HES ūdenskrātuves iegūtajā ūdenī. Kopumā ūdens tiek filtrēts divas reizes.

Tam seko dezinfekcija. Dezinfekcijā izmanto ozonu, kam piemīt spēcīga antibakteriāla iedarbība. Ozons iznīcina ūdenī sastopamās kaitīgās baktērijas, zarnu nūjiņas un vīrusus efektīvāk nekā hlors un nerada nekādu piegaršu vai smaku. Ozons tiek ražots stacijā Daugava. Pazemē darbojas kompresori, sūkņi un citas ierīces, kas sadala gaisu skābeklī un slāpeklī. Slāpeklis nokļūst atmosfērā, bet skābekli savāc un ielaiž ozona ģeneratorā.

Tomēr ūdens attīrīšanas stacijā Daugava izmanto arī hloru - niecīgā daudzumā. Andris Pļavenieks uzsver, ka hlora daudzums ir minimāls, salīdzinot ar to, kā ūdeni sagatavoja kādreiz. Jau minēts, ka ūdens sagatavošanas prasības nosaka Eiropas Savienības standarti, un Daugavā tos ievēro. Pirms 20 gadiem izmantoja tonnu hlora diennaktī, bet tagad - 50 kilogramus, saka A. Pļavenieks. Hloru pievieno profilakses un dezinfekcijas nolūkā, jo Rīgas ēku iekšējā ūdensvada caurules daudzviet ir novecojušas un netiek tīrītas.

Dūņu pārstrādes cehā nonāk pēc filtrēšanas iegūtā masa. Dūņu masa tiek sapresēta, līdz iegūst mitru konsistenci. Iespēju robežās viss liekais ūdens ir izvadīts, savākts, un atkal var turpināt attīrīšanas procesu no sākuma, bet dūņas - savāktas un noglabātas izgāztuvē, jo citiem mērķiem tās izmantot nevar. Diennakts laikā no stacijas tiek izvesti vairāki konteineri dūņu.

No dūņām izspiestais, attīrītais ūdens pēc papildu attīrīšanas tiek izmantots otrreiz ražošanas procesā. «Rīdzinieki saņem ļoti tīru ūdeni, un mēs strādājam ekoloģiski,» uzsver A. Pļavenieks. Par to pārliecināmies uz vietas, kad A. Pļavenieks padzeras pats un piedāvā arī mums nogaršot ūdeni turpat attīrīšanas stacijā. Neliekamies lūgties - ūdens ir auksts un garšīgs. A. Pļavenieks saka - Rīgā ūdeni droši var dzert no krāna, tas ir gan tīrs, gan garšīgs. Starp citu, ja Daugavas kreisā krasta iedzīvotāji jautātu, vai veļas mazgāšanai izmantot mīkstinātājus, lai pasargātu veļas mašīnas no kaļķakmens nogulsnēm, viņi saņemtu atbildi: nē, jo ūdens attīrīšanas stacijas Daugava sagatavotais ūdens ir mīksts, savukārt no Baltezera ņemtais - vidēji ciets.

KO APGĀDĀ AR DAUGAVAS ŪDENI

Pārdaugavas un Ķengaraga iedzīvotāji saņem Daugavas ūdeni, bet pilsētas centrā dzīvojošajiem piegādes avoti mainās atkarībā no spiediena ūdensapgādes sistēmā.

 

Rīgas namu pārvaldnieks