Klātesot kultūras ministram Naurim Puntulim, Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājam Oļegam Burovam un Pillar Development valdes priekšsēdētājam Ernestam Bernim, 13. augustā tika atklāta jaunā kultūras un mākslas telpa Hanzas Perons. Ievērojamo viesu ierašanās apliecina projekta nozīmību Latvijas un Rīgas kultūras telpā.
Hanzas Perona atklāšanas uzrunā oficiālā pasākuma viesiem Pillar Development valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis, kurš ir viens no šā projekta autoriem un galvenajiem virzītājiem, uzsvēra: «Hanzas Perons nav tikai kultūras ēka. Tas ir simbols. Simbols man personīgi, simbols visiem ABLV un Pillar darbiniekiem. Ar šo paveikto darbu, kurā mēs ieguldījām ne tikai naudu, bet arī daļu no savas sirds, mēs gribam vēlreiz apliecināt, ka es un mana komanda vienmēr ir rūpējušies par investīcijām Latvijā, par investīcijām Latvijas biznesā un tagad - arī kultūrā. Vēl svarīgāk: šis projekts, neskatoties uz visu notikušo, parāda mūsu patieso vēlmi un gribu, ar kuru strādājām visus šos 25 gadus. Šis darbs parāda mūsu vīziju, kuru plānojām īstenot un kuru tagad turpināsim īstenot, cik vien tas būs atkarīgs no mums.»
Tāpat E. Bernis apstiprina, ka ideja par New Hanza vērienīgo projektu, kura viena no sadaļām ir Laikmetīgās mākslas muzejs, nav nolikta malā. Šovasar bez īpašas publicitātes ir pabeigts un apstiprināts Laikmetīgās mākslas muzeja projekts. Par nākamajiem soļiem projekta attīstībā vēl pāragri spriest - kopā ar citiem projekta potenciālajiem investoriem pie šīs tēmas sarunās ar Rīgas domi un Kultūras ministriju plānots atgriezties rudenī.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis atzīst, ka, kaut arī šajā amatā ir tikai mēnesi, ir piedalījies jau divu ievērojamu kultūras un mākslas telpu atklāšanā - jūlijā tika atklāta koncertzāle Latvija Ventspilī, bet nu arī Hanzas Perons. «Projekts tapis par privātiem līdzekļiem, tāpēc Kultūras ministrija saka milzīgu paldies Berņa kungam. Jau ienākot, es redzu, ka projekts ir milzīga radoša veiksme, kur satiekas vēsturiskais mantojums, augsta kvalitāte un laikmetīgums. Domāju, ka kvalitatīvā vide, kāda izveidota Hanzas Peronā, piesaistīs arī kvalitatīvu saturu.»
«Ļoti simboliski, ka Hanzas Perona svinīgā atklāšana notiek tieši pirms pilsētas svētkiem. Es gribu pateikt paldies par unikālo dāvanu Rīgai. Projekts pilsētai ir ļoti nozīmīgs vairāku iemeslu dēļ - pirmkārt, norit degradētas teritorijas revitalizācija un vēsturiskas pamestas ēkas atjaunošana ar ļoti interesantiem jauniem elementiem. Saku paldies arhitektam Reinim Liepiņam, kurš ar šo projektu apstiprina, ka Latvijā ir ļoti labi arhitekti. Arī es uzskatu, ka projekts ir ne tikai kultūras būve, bet simbols. Daudzi, nonākot līdzīgā situācijā kā Berņa kungs ABLV bankas kontekstā, nolaiž rokas, bet jūs, maigi izsakoties, ļoti sarežģītā situācijā, atradāt morālos un finanšu resursus, lai projektu pabeigtu,» atzinīgi projektu vērtē Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.
Rīgas preču stacijas ēka ir uzbūvēta 1903. gadā. Tās rekonstrukcija, ar mērķi izveidot mūsdienīgu mākslas un kultūras telpu Hanzas Perons, sākās 2017. gada rudenī, bet jau šā gada jūlijā ēka ir nodota ekspluatācijā. Ernests Bernis uzsver, ka tik sarežģīta objekta rekonstrukcija, kas, investējot vairāk nekā 11 miljonu eiro, prasīja ne tikai atjaunošanas, bet arī restaurācijas darbus, pabeigšana 18 mēnešu laikā ir Latvijas būvniecības nozares rekords. Turklāt, jāņem vērā, ka 2018. gada februārī uz vairākiem mēnešiem darbi projektā tika apturēti un tam draudēja iesaldēšana uz nenoteiktu laiku. Taču, pateicoties ar ABLV bankas likvidāciju saistīto atbildīgo institūciju izpratnei, projekta virzītāji spēja to turpināt un pabeigt, lai Rīga un Latvija iegūtu augstvērtīgu kultūras telpu, kas būs pamanāma arī starptautiskajā mērogā.
Projekta autors ir arhitektu biroja Sudraba Arhitektūra vadošais arhitekts Reinis Liepiņš. Arhitekts atzīst, ka projekts ir gana izaicinošs, jo nācās ne tikai saglabāt vēsturisko ēku, bet padarīt to arī mūsdienīgu un funkcionālu. Kā vienu no projektā izmantotajām būvniecības inovācijām Liepiņš atzīmē stikla sijas, kas savieno vēsturiskās ēkas un Dienvidu ieejas foajē jumtus. Vienlaikus jāatzīmē, ka Hanzas Perona projekts ir īstenots tikai par privātajiem līdzekļiem, kā arī tas pilnā mērā realizēts viena uzņēmuma ietvarā - tā attīstītājs ir Pillar Development, autoruzraudzību veica Pillar Architekten, bet ģenerāluzņēmēja funkcijas pildīja Pillar Contractor. Oļegs Burovs atzīst: «Hanzas Peronu apmeklēju arī tā būvniecības laikā - redzēju, kā strādā uzņēmēji un kā tiek organizēts darbs, tāpēc, domāju, ja Rīgas Jaunā teātra projektu realizētu pēc šāda parauga, tad mums šodien nebūtu problēmu.»
Jaunatklāto kultūras telpu Hanzas Perons interesenti var apskatīt pilsētas svētku laikā - 17. un 18. augustā.