Pēc ziņas, ka Rīgā ir deviņi gājēju tilti, kam nav juridiska īpašnieka, Tiesībsarga birojs izplatījis informāciju, ka par šiem tiltiem ir jālemj Rīgas domei. Bezsaimnieka tilti ir gana svarīga problēma, tomēr tiltu kolapss Rīgā ir daudz plašāks – tikai Salu tilts pašlaik tiek atjaunots paredzētajā grafikā, bet pārējie remontēt iesāktie tilti ir palikuši uz pauzes, un to labošana turpināsies nākamgad.
Gājējiem liegts
Tiesībsarga birojā skaidro - ja īpašnieks nav zināms vai tiek skaidrots, tad Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2. punkts paredz pašvaldību pienākumu pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību ar tās teritorijā esošām būvēm, kuras ir pilnīgi vai daļēji sagruvušas vai nonākušas tādā stāvoklī, ka to lietošana ir bīstama vai bojā ainavu. Kad vai, precīzāk, ja tiltu īpašnieki tiks noskaidroti, viņu pienākums būs tos sakārtot, bet pagaidām ir jārīkojas pašvaldībai.
Rīgas dome ir slēgusi gājēju tiltu pār Zunda kanālu, pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvvaldes atzinumu - daļēji trūkst margu, segums ir izdrupis, ar spraugām. Pirms dažiem gadiem pie šā tilta par pašvaldības līdzekļiem tika ierīkots apgaismojums, kaut gan jau tad tiltiņš bija bīstams, lai pār to staigātu. Tomēr to remontēt neviens neuzņēmās, lai gan kaut kad vietējie Ķīpsalas uzņēmēji bija gatavi samest naudu un pārbūvēt vai sataisīt Zunda tiltiņu. Ar labiem nodomiem ir bijis par maz.
Īpašniekiem būs jārodas
Tiesībsarga birojs ierosina tiltu pārņemšanā iesaistīties valstij attiecīgo ministriju personā un sadarboties ar Rīgas domi.
Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā, nevienam nepieder arī gājēju tilti pie dzelzceļa stacijām Jāņavārti, Šķirotava, Vagonu parks un Daugmale, pārvads pār Zunda kanālu, tilti pie Zasulauka stacijas, pie Rēznas ielas un divi pārvadi pie Zemitānu tilta.
Rīgas pašvaldība ir apņēmusies vizuāli apsekot tiltu un pārvadu tehnisko stāvokli un pēc tam vērsīsies Satiksmes ministrijā, jo tilti pie dzelzceļa stacijām atrodas Latvijas dzelzceļam piederošā zemesgabalā. Dzelzceļa uzņēmumam tad arī vajadzētu padziļināti izpētīt pārvadu tehnisko stāvokli un tos sakārtot, uzskata Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.
Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ ir slēgts tilts pie Zasulauka dzelzceļa stacijas, bet par šo tiltu solījis gādāt Rīgas siltums, jo uz tilta atrodas liela daļa šā uzņēmuma komunikāciju. Iedzīvotāji daudzkārt sūdzējušies arī par slēgto pāreju dzelzceļa stacijā Jāņavārti.
Tikai viens tilts nebremzē
Pašlaik no visiem vērienīgākajiem remontiem uz tiltiem tikai Salu tilts tiek atjaunots, ievērojot grafiku. Pat apsteidzot to. Salu tilta otrās kārtas remontdarbi ir jāpabeidz līdz 2020. gada jūnijam. Nākamgad plānots iekārt asfalta virskārtu atsevišķos posmos un labiekārtot tilta apkārtni. Šis tilts nebija kārtīgi remontēts kopš 1976. gada.
Diemžēl Augusta Deglava ielas satiksmes pārvada remonts ir uzsākts, bet pabeigt to varēs vien nākamgad. Ir jāsludina jauns iepirkums, jo būs nepieciešami papildu darbi, kas sākotnējā projektā nebija zināmi, tāpēc netika paredzēti. Šogad būs jāstiprina pārvada balsti un tie jāiekonservē, lai remontu atsāktu nākamajā būvniecības sezonā.
Brasas tilta nākotne ir atkarīga no Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma - vai nu tiltu atjaunot, vai nojaukt un būvēt jaunu pārvadu. Brasas satiksmes pārvads ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, konstatēti nozīmīgi defekti nesošajās konstrukcijās. Jaunu tiltu varētu uzbūvēt līdz 2023. gadam, pilnībā neslēdzot satiksmi pār esošo pārvadu. Jauno tiltu varētu būvēt pa daļām.
Meklējiet paši, kam ziņot
Neatkarīgā jau ir rakstījusi par Gaisa jeb VEF tilta bēdīgo stāvokli, kas pasliktinās katru nedēļu. Sprauga starp ietves asfaltēto daļu un izrūsējošo margu pamatni tik tiešām izplešas ar katru nedēļu, no kopējās konstrukcijas dalās nost margu daļa. Šā tilta remonts tiek plānots pēc vairākiem gadiem, jo kopumā tilta tehniskais stāvoklis nav tik bīstams kā citiem satiksmes pārvadiem.
Būvniecības valsts kontroles birojā Neatkarīgajai atbild: «Gaisa tilta jeb VEF tilta ekspluatācijas uzraudzība nav Būvniecības valsts kontroles biroja, bet gan Rīgas būvvaldes kompetencē. Savukārt par tā drošumu ir atbildīgs tilta īpašnieks - Rīgas pilsētas pašvaldība.»
Neatkarīgā Būvniecības valsts kontroles birojam iepriekš jautāja vēl ko, proti, ko birojs iesaka darīt līdzīgās situācijās, kad kāds iedzīvotājs pamana, viņaprāt, defektu - kur vērsties, kādā veidā par to ziņot?
Lūk, atbilde: «Ja sabiedrībai rodas aizdomas par nekvalitatīvi paveiktiem būvdarbiem, par to var ziņot Būvniecības valsts kontroles birojam vai attiecīgās teritorijas būvvaldei (atkarībā no tā, kas nodrošina būvdarbu kontroli). Parasti pie būvobjektiem atrodas būvtāfele ar informāciju par būvniecības procesa dalībniekiem - par iespējamām neatbilstībām ir ieteicams informēt būvuzraugu un atbildīgo būvdarbu vadītāju.»
