Doma baznīcā svinēs jaunā katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča ordināciju

© Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs

Šodien plkst.15 Rīgas Doma baznīcā notiks Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhidiecēzes arhibīskapa-metropolīta Zbigņeva Stankeviča ordinācijas svinības.

Svinīgo dievkalpojumu jeb Svēto Misi, kuras laikā Stankevičs tiks ordinēts par bīskapu, vadīs kardināls Jānis Pujats, piedaloties Svētā Krēsla pārstāvim - Apustuliskajam nuncijam Latvijā - arhibīskapam Luidži Bonacci, kā arī Latvijas un kaimiņvalstu bīskapiem.

Arhibīskapa-metropolīta ordinācijas svinības apmeklēs Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) un Latvijā akreditētā diplomātiskā korpusa pārstāvji, aģentūru LETA informēja Romas katoļu baznīcas Rīgas Metropolijas Informācijas centra pārstāve Irēna Pujāte.

Pēc viņas teiktā, vairāk nekā 50 ielūgto ārvalstu viesu vidū būs Romas katoļu baznīcas bīskapi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Ukrainas, kā arī dažādu Baznīcas organizāciju vadītāji un priesteri no Itālijas, ASV, Polijas, Austrijas un citām valstīm.

Pēc Pujātes teiktā, Rīgas Doma baznīca par Stankeviča ordinācijas vietu izvēlēta, jo jaunais arhibīskaps-metropolīts šādi vēlas akcentēt kristīgo konfesiju labo sadarbību Latvijā, kam plāno veltīt uzmanību arī turpmākās kalpošanas laikā.

Turklāt Doma baznīcā atrodas Latvijas apustuļa un pirmā bīskapa Svētā Meinarda kaps un baznīcā Latvijas apmeklējuma laikā lūdzies pāvests Jānis Pāvils II. Doma baznīca izvēlēta arī tāpēc, ka Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, kas ir katoļu arhibīskapa sēdeklis, nav pietiekami plaša tik vērienīga pasākuma rīkošanai.

Ordinācijas Svēto Misi tiešraidē pārraidīs Latvijas Televīzija un ar Polijas satelīttelevīzijas "TV Polonia" starpniecību dievkalpojums tiks translēts arī uz ārzemēm.

Kā norādīja Pujāte, arhibīskapa-metropolīta tituls nozīmē, ka bīskaps vada ne tikai viņam uzticēto bīskapiju, bet ir arī priekšstāvis metropolijai jeb baznīcas provincei, ko veido vairākas bīskapijas. Tā Rīgas metropolijā, kas dibināta ar pāvesta Pija XI 1938.gada 8.maija bullu "Plurimum Sane", ir četras bīskapijas - Rīgas arhibīskapija, Liepājas bīskapija, Rēzeknes-Aglonas bīskapija un Jelgavas bīskapija.

Bīskapam, kas tulkojumā no grieķu valodas nozīmē priekšstāvis, sargs, apgādnieks, ir garīga un administratīva atbildība par tam uzticēto vietējo Baznīcu, kas pastāv noteiktā teritorijā. Bīskapus, tostarp arhibīskapus, izvēlas un ieceļ Romas pāvests, kuram bīskapi arī ir tieši pakļauti.

Līdzšinējais arhibīskaps kardināls Pujats par arhibīskapu-metropolītu tika ordinēts 1991.gada 8.maijā, kad pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja Rīgas arhidiecēzes hierarhisko vadību.

Pēc Reformācijas Latvijas teritorijā esošās bīskapijas tika iekļautas Moģilevas (ar bīskapu Sanktpēterburgā) un Žemaitijas (ar bīskapu Kauņā) arhibīskapijās. Senās Rīgas bīskapijas atjaunošana notika 1918.gada septembrī. Savukārt arhibīskapijas statusu tā ieguva 1923.gadā.

LETA jau ziņoja, ka Stankeviču par jauno Rīgas arhibīskapu-metropolītu šā gada 19.jūnijā izvēlēja pāvests Benedikts XVI, kurš vienlaikus pieņēma kardināla Pujata atlūgumu vecuma ierobežojumu sasniegšanas dēļ.

Stankevičs dzimis 1955.gadā Gulbenes rajona Lejasciema pagastā. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā vairākus gadus strādājis inženiera specialitātē.

Atsaucoties Dieva aicinājumam uz priesterību, viņš ieguva teoloģijas maģistra grādu Ļubļinas Katoļu universitātes Teoloģijas fakultātē Polijā un, saņemot priestera svētības, 1996.gadā sāka kalpot kā vikārs Rīgas Sv.Franciska draudzē. Kalpojis arī kā Rīgas Garīgā semināra garīgais tēvs un Rīgas Jēkaba katedrāles vikārs. 2008.gadā viņš ieguva teoloģijas doktora grādu Laterāna pontifikālajā universitātē Romā.

Profesors Stankevičs ir Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētājs un kopš 2008.gada arī šī institūta direktors. Pārvalda poļu, angļu, itāliešu un krievu valodu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.