Noslēgusies ikgadējā aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības paveiktajiem darbiem un pilsētā notiekošajiem procesiem. Šāda aptauja tiek veikta kopš 2007.gada, līdz ar to ir iespēja gan saturiski analizēt iedzīvotāju viedokli, gan arī redzēt tā izmaiņu dinamiku gadu griezumā. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (88%), Rīga kā vieta, kur dzīvot un strādāt (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (85%) un citi.
Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā 25,6% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (norādot uz remontētajām ielām, gājējiem paredzēto infrastruktūru un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību), 24,7% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana (bērnu laukumu ierīkošana, graustu un māju remonts, iekšpagalmu labiekārtošana un atpūtas vietu iekārtošana), kā trešo lietu 14% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu (parki, zaļās zonas, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā).
Tāpat 2019.gadā (salīdzinot ar iepriekšējo, 2018.gadā veikto aptauju) paaugstinājies iedzīvotāju pozitīvais vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos bērniem (+3%), personisko (un mājokļa) drošību (+2%), dzeramā ūdens kvalitāti apkaimē (+2%), uzņēmējdarbības aktivitāti apkaimē (+2%), iespējām uzsākt un īstenot uzņēmējdarbību Rīgā (+1) un trokšņu līmeni apkaimē (+1%).
Noskaidrojot rīdzinieku ikdienas paradumus pārvietojoties pilsētā darba dienās ir secināms, ka galvenais pārvietošanās transporta veids iedzīvotājiem ir pilsētas sabiedriskais transports (53,8%), taču lielu īpatsvaru ieņem arī privātā vai darba automašīnas lietošana - 33,8%. Savukārt noskaidrojot viedokli par to, vai iedzīvotājiem būtu ērti ikdienā kā sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantot ūdenstransportu (atsevišķos maršrutos Rīgas pilsētas robežās), 19,2% norādīja, ka tas būtu ērti. Vislielākā interese jeb 10,2% tika izrādīta par maršrutu “Ķengarags-Centrs”, kamēr 8% respondenti atzīmēja interesi par maršrutiem Bolderāja/Daugavgrīva-Vecmīlgrāvis un Mežaparks-Jaunciems.
Lai noskaidrotu populārākos Rīgas pašvaldības atjaunotos objektus jāsecina, ka visvairāk rīdzinieku ir izvēlējušies apmeklēt Daugavas promenādi (40,2%) un Lucavsalas atpūtas parku (38,6%).
Rīgas pilsētas iedzīvotājiem aptaujas ietvaros šogad tika lūgts arī paust viedokli par iespēju piedalīties lemšanas procesos par pilsētvides projektu atjaunošanu vai būvniecību , un lielākā daļa (77%) to vērtē pozitīvi, ja tiktu sniegta balsošanas iespēja, tad mazliet vairāk kā puse (59%) pieļauj iespēju, ka piedalītos šādā aktivitātē.
Aptaujas ietvaros analizēti kopumā 38 rādītāji un salīdzināti ar rezultātiem, kādi saskaņā ar Rīgas attīstības programmā noteikto būtu jāsasniedz 2020.gadā. Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem 3 rādītāji ir sasnieguši vai jau pārsnieguši savas 2020.gadā plānotās vērtības, 35 - vēl nav sasnieguši.
Rādītāji, kas ir sasnieguši vai pārsnieguši plānoto ir iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu (skolu) pakalpojumu pieejamību (plānotā vērtība 85% 2019.gadā jau ir sasniegta), vērtējums par iespējām bērniem iesaistīties pulciņos, kolektīvos (plānotā vērtība - 75%, 2019.gadā tā jau ir 77%), iedzīvotāju apmierinātība ar personisko (mājokļa) drošību Rīgā (plānotā vērtība bija 75%, bet 2019.gadā tā sasniedz 79%).
Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tā norisinājās 2019.gada aprīlī. Aptauju, kurā tika aptaujāts 2171 respondents, veica pētījumu centrs SIA “SKDS”.
Aptaujas rezultātus Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izmantos 2018.gada pārskata par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas līdz 2020.gadam ieviešanu izstrādē.
Papildinformācija
Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programma ir galvenie pilsētas plānošanas dokumenti, kas sniedz priekšnoteikumus pilsētas ilgtspējīgai attīstībai. Būtiska loma ir stratēģijas un programmas monitoringam jeb pārskatīšanai, kuras uzdevums ir atspoguļot dokumentu sasaisti ar pilsētā veiktajām pašvaldības aktivitātēm. Rīdzinieku aptauja ir viena no monitoringa metodēm, kas analizē 38 rādītājus, kas norāda uz izmaiņām iedzīvotāju apmierinātības līmenī par dzīvi pilsētā.