Rīgas domes Mājokļu vides komiteja šodien atbalstīja Juglas ezera apsaimniekošanas noteikumu atcelšanu, kā rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 17 gadus spēkā esošais aizliegums ezerā izmantot kuģošanas līdzekļus.
Noteikumi zaudēs spēku tad, ja domnieki šo lēmumu atbalstīs nākamajā nedēļā gaidāmajā Rīgas domes sēdē.
Noteikumi tika pieņemti 2002.gadā, un pirms gada komiteja jau skatīja ieceri par to atcelšanu. Toreiz domnieki lēma, ka par kuģošanas līdzekļu pārvietošanās atjaunošanu nepieciešams noskaidrot plašākas sabiedrības viedokli, piemēram, aptaujājot Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, sociālās aprūpes centru "Ezerkrasti" un citus.
Kā šodien klātesošajiem stāstīja departamenta Dzīvās dabas resursu nodaļas vadītāja Lana Puntusa, sabiedriskajā apspriedē par šo jautājumu kopumā piedalījās 847 cilvēki, no kuriem 71% uzskata, ka aizliegums izmantot kuģošanas līdzekļus ir jāatceļ, bet 29% - ka jāsaglabā.
Kuģošanas aizlieguma Juglas ezerā atcelšanai nav pamata, un pašvaldības ieceres liek domāt par kādas privātpersonas interešu lobēšanu, komentējot Rīgas domes plānu atcelt ezera apsaimniekošanas noteikumus, aģentūrai LETA pauda ornitologs Ruslans Matrozis.
Putnu eksperts atgādināja, ka līdz šim Juglas ezers bija vienīgais galvaspilsētā un apkārtnē, kurā kuģot nedrīkstēja, jo tas ir atļauts, piemēram, Ķīšezerā, Baltezerā, Daugavā. Viņš atcerējās arī, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem, pēc slūžu nojaukšanas, Juglas ezerā varēja ienākt lielāki peldlīdzekļi no Baltezera, kas netika kontrolēti. Vēlāk, ieviešot stingrāku policijas kontroli, šāda prakse tika pārtraukta.
Pašlaik ezerā nav aizliegts izmantot airu laivas, taču lielāku peldlīdzekļu ienākšana ūdenstilpē samazinās pīļu populāciju, uzskata ornitologs. Pīles neveido ligzdas ezera krastā, jo tas ir apbūvēts, tāpēc ligzdas tiek veidotas niedrājos, kur kuteru un ūdensmotociklu veidotie viļņi putnus iztraucēs.
"Ezers ir apaudzis niedrēm, tam nav daudz pieeju, kur var droši nolaist laivu un nogādāt arī motoru, tāpēc neredzu tam [plānotajām izmaiņām] pamatojumu. Bet ezers būs krietni piesārņotāks," uz citiem riskiem norādīja Matrozis, kurš uzskata, ka ar aizlieguma atcelšanu tiek lobētas kādas privātpersonas, kas ieguvusi īpašumu ezera krastā, intereses.
Pašlaik gan Latvijas ornitologu biedrība (LOB) neplāno Rīgas domei oficiāli paust savu viedokli par ezera apsaimniekošanas noteikumu atcelšanu, jo, pēc Matroža teiktā, "ja jau interese [par izmaiņām] parādījusies, agri vēlu tas notiks, ja ne tagad, tad pēc gada". Arī pēc domes iniciatīvas konsultācijas par situāciju Juglas ezerā neesot lūgtas, apgalvoja Matrozis.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2018.gada vasarā, kad jau runāts par izmaiņām noteikumos, Mājokļu un vides departamentam uzticēts grozījumus pārrunāt ar Brīvdabas muzeju, LOB, kā arī visām citām iespējami iesaistītajām pusēm.
Viedoklis tika lūgts arī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam un Latvijas Neredzīgo biedrībai, taču gada laikā nekāda atbilde saņemta nav. Tāpat viedoklis lūgts makšķernieku biedrībām, kuras arī savu viedokli nav paudušas.
Tikmēr pašvaldības Juridiskā pārvalde norādījusi uz virkni nepilnību šajos noteikumos, kuras neatbilst nedz Ministru kabineta noteikumos, nedz citos normatīvajos aktos noteiktajam. Labojumi nepieciešami tik lielā apjomā, ka, juridiski vērtējot, noteikumus vairs nav iespējams grozīt un tie ir jāatceļ un jāaizstrādā no jauna. Turklāt lielāko daļu noteikumos ietverto ezera izmantošanas jomu jau regulējot citi, par domes saistošajiem noteikumiem augstāk stāvoši likumi.
Puntusa pastāstīja, ka departaments izveidojis starpinstitucionālo sadarbības grupu, kurā strādā Rīgas pašvaldības policija, kā arī citi domes departamenti. Šīs grupas uzdevums ir izstrādāt kopējos Rīgas administratīvajā teritorijā esošo virszemes ūdenstilpju apsaimniekošanas noteikumus, tostarp, arī Juglas ezera.
"Juglas ezera gadījumā šajos noteikumos, visticamāk, tiks atrunāta motorizēto kuģošanas līdzekļu izmantošana - pieļaujamais ātrums, jauda un citas tehniskas lietas," skaidroja ierēdne, norādot, ka tos plānots izstrādāt līdz gada beigām.
Šis jautājums raisīja diskusijas deputātu vidū, kuri pauda bažas par to, ka, ja reiz tiek atcelti spēkā esošie noteikumi, bet vēl nav izstrādāti jaunie, kuģošana vairākus mēnešus būs neierobežota un nekontrolēta.
Ierēdņi gan mierināja, ka vairums ezera izmantošanas jomu jau tiek reglamentētas Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos. Turklāt šie noteikumi būtu jāatceļ kaut vai tāpēc vien, ka tie ir pretrunā ar virkni citu normu.
Lai gan domas deputātu vidū atšķīrās, domnieki nobalsoja par noteikumu atcelšanu.
Ierēdņu ieskatā, pa Juglas ezeru varētu pārvietoties tāda izmēra kuģīši, kā patlaban kursē pa pilsētas kanālu, taču dziļākas iegrimes transportlīdzekļiem tas varētu sagādāt grūtības. Taujāti par to, vai Juglas ezerā gadījumā pēkšņi neuzplauks dažādi ūdens izklaides biznesi, ierēdņi gan pauda viedokli, ka pašvaldības birokrātiskie procesi šiem interesentiem biznesa attīstību ievērojami apgrūtinās.
