GKR domā par jauna mēra amata kandidāta virzīšanu; teju visa opozīcija vēlas ārkārtas vēlēšanas

Stepaņenko sacīja, ka frakcijā joprojām ir daudz spēcīgu mēra amata kandidātu un viņš ir pārliecināts savu partijas biedru spējā uzņemties šī amata pienākumus. "Mēs noteikti izskatīsim kandidātus partijas biedru vidū," teica politiķis.

Taujāts, vai frakcija būtu gatava atbalstīt opozīcijas vai "Saskaņas" virzītu mēra kandidātu, Stepaņenko sacīja, ka šis jautājums patlaban nav dienaskārtībā un par to tiks lemts pēc svētkiem.

Arī Rīgas vicemērs Oļegs Burovs (GKR), kurš tagad atkārtoti uzņemsies domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanu, sacīja, ka partijai vajadzētu sasaukt valdes sēdi un lemt par jauna mēra amata kandidāta izvirzīšanu.

"Divu mēnešu laikā atrast jaunu mēru būtu vieglāk nekā iet uz ārkārtas vēlēšanām. Taču tagad visiem vajag nomierināties. Ar visu frakciju vadītājiem vienojāmies, ka kādas divas nedēļas paņemsim pauzi un nerunāsim par lieliem politiskiem jautājumiem," sacīja Burovs.

Atbildot uz jautājumu par atbalstu opozīcijas virzītam mēra kandidātam, Burovs norādīja, ka GKR nekādu "sarkano līniju" nav, jo GKR ir pilsētas partija.

Savukārt GKR valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks aģentūrai LETA pauda viedokli, ka šis bijis politisks lēmums, jo trīs nedēļu laikā Dainim Turlajam (GKR) nav bijis pietiekami ilgs laiks pierādīt savas spējas. "Tas pierāda, ka Rīgas domei nav uzticības," sacīja Ameriks, vienlaikus atsakoties komentēt iespējamo "Neatkarīgo deputātu frakcijas" balsojuma motivāciju.

Tikmēr "Saskaņas" frakcijas vadītāja Anna Vladova pauda viedokli, ka no partijas izslēgtie četri biedri ar savu balsojumu ir salauzuši daudzus sasniegtos darbus un, ka viņi savas personīgās vēlmes ir likuši augstāk par rīdzinieku interesēm.

Taujāta, vai "Saskaņa" varētu atbalstīt opozīcijas virzītu mēra kandidātu, Vladova atbildēja ar: "Skatīsimies". Vienlaikus viņa pauda gatavību turpināt strādāt kopā ar GKR.

Savukārt Rīgas domes opozīcijas vairākums aizvien vēlas ārkārtas vēlēšanas, vien "Latvijas attīstībai" frakcija uzskata, ka tagad opozīcijai vajadzētu mēģināt virzīt savu mēra kandidātu, izriet no politiķu teiktā aģentūrai LETA.

"Latvijas attīstībai" frakcijas vadītājs Viesturs Zeps sacīja, ka sākotnēji aicinās kolēģus "atvilkt elpu", paužot, ka šis ir vēl nebijis sasniegums opozīcijai. "Desmit gadu laikā mēs nekad neesam bijuši pat teorētiski tik tuvu šādām pārmaiņām. Taču ir jāatslābst, jāsaprot, ko mēs gribam un, ko no mums sagaida," sacīja Zeps.

Vienlaikus viņš pauda, ka opozīcijai būtu pareizi virzīt vienotu mēra kandidātu un skatīties, kurš to varētu atbalstīt. "Ja tas neizdodas, tad skaidrs, ka būs ārkārtas vēlēšanas. Taču es gribētu izvairīties no situācijas, ka mēs neko nedarām, nostājamies pasīvā pozā un gaidām, kas notiks," pauda deputāts.

Tikmēr "Vienotības" frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis pauda nemainīgu viedokli, sakot, ka vienīgā izeja kā izvest Rīgu no "bedres" ir ārkārtas vēlēšanas. "Turlā atstādināšana ir solis šajā virzienā, jo domi var atlaist, ja tai divus mēnešus nav mērs. Tādā ziņā esmu gandarīts," sacīja Ķirsis.

Taujāts par to, vai viņš tomēr nebūtu gatavs atbalstīt opozīcijas virzītu mēra kandidātu, Ķirsis norādīja, ka "nav svarīgi, kurš to ķēdi uzmauc sev kaklā", bet svarīgi ir - ar kādām balsīm tas tiek panākts.

Ķirsis norādīja, ka pirms vēlēšanām saviem vēlētājiem ir solījis nesadarboties ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai". Viņš uzskata, ka no "Saskaņas" izslēgtie domnieki vienalga pārstāv tās pašas vērtības, kuras līdz šim desmit gadus īstenojusi valdošā koalīcija.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvis Nauris Puntulis sacīja, ka negrib būt atkarīgs no četrām balsīm un katru reizi spriedelēt, kā šoreiz balsos "četrinieks". "Es neredzu iespēju sadarbībai ar "Saskaņu" un "Gods kalpot Rīgai", bet "četrinieks" - vienu reizi var atbalstīt un otru atkal nē," teica Puntulis.

Arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Rīgas domes frakcija turpina pastāvēt uz ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā, aģentūrai LETA pauda JKP Rīgas domes frakcijas vadītāju Jānis Ozols.

LETA jau vēstīja, ka Turlais ceturtdien neizturēja uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un "Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no "Saskaņas" izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un opozīcijas deputāts Imants Keišs (JKP).

Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu.

Turlais Rīgas domes priekšsēdētāja amatā tika ievēlēts 30.maijā un īsi pēc koalīcijas šķelšanās, kad no partijas "Saskaņa" tika izslēgti četri deputāti, opozīcija rosināja neuzticības balsojumu Turlajam, lai pārliecinātos, vai viņš joprojām ir spējīgs nodrošināt sev vairākuma atbalstu.