MĀJOKLIS: Rīgā sirsniņmāju reģistrā nokļūs visi

 
PĀRBAUDĪS. Sirsniņmājiņas, ne sausās, ne pārvietojamās, netiek aizliegtas, bet to kaitējums vai draudzīgums videi gan tiks pārbaudīts saskaņā ar Ministru kabineta jumta noteikumiem jau no 2022. gada ©F64 Photo Agency

Ja dzīvojamās telpas, kaut tā būtu vasarnīca, nav pieslēgtas centralizētajai kanalizācijai, šo īpašumu pašvaldība iereģistrēs un turpmāk pārbaudīs. Ja kāds īpašnieks Rīgā cer izsprukt sveikā, tas neizdosies. Pašvaldībai vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam līdz 2019. gada 1. janvārim jāuzsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim jāpabeidz individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide. Rīgā tas tiek darīts.

Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus Nr. 66 Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību. Tie paredz, ka līdz šā gada 1. jūnijam individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas īpašnieks iesniedz Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā reģistrācijas iesniegumu.

Departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko aicina rīdziniekus izpildīt decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas pieteikumu, kas viņiem ir izsūtīts pa pastu. Klāt pievienota apmaksāta aploksne, ir jāizpilda veidlapa un jānosūta - tas ir viss, kas jādara sausās tualetes īpašniekam. Veidlapas var iesniegt arī vietējos Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centros, kā arī nosūtīt elektroniski. Veidlapas saņem tie īpašnieki, kuriem, pēc uzņēmuma Rīgas ūdens un Mājokļu un vides departamenta datiem, pašlaik nav iespēju pieslēgt īpašumu maģistrālajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Daudziem rīdziniekiem šāda iespēja jau ir nodrošināta, kā arī ir iespējams saņemt pašvaldības līdzfinansējumu, lai pieslēgtos centralizētajiem tīkliem.

- 2021. gada 31. decembrī visām kanalizācijas sistēmām jābūt reģistrētām un decentralizēto kanalizācijas sistēmu ekspluatācijai ir jāatbilst prasībām, kuru mērķis ir samazināt vides piesārņojumu, - saka I. Mutjanko. Tā dēvēto sauso ateju reģistra nepieciešamība tiek pamatota ar vides sargāšanu no decentralizēto kanalizācijas sistēmu piesārņojuma. Notekūdeņi tiek novadīti vidē nelikumīgi, Rīgā ir konstatēti nelikumīgi pieslēgumi centralizētajai kanalizācijas sistēmai, īpašnieki ne vienmēr ierīko hermētiskas sausās tualetes bedres.

Ja īpašnieki neatsauksies un neiesniegs veidlapas, Mājokļu un vides departamenta darbinieki pārbaudīs, kāpēc īpašnieks slapstās, bet reģistrā viņa sauso tualeti iekļaus tik un tā, viņam nezinot un negribot. Un īpašumos notiks pārbaudes. Pārbaudīs arī iesniegto informāciju, lai konstatētu, vai izsmeļamās bedres tiek izvestas atbilstoši patērētā ūdens daudzumam. Bieži vien atejas bedres nav hermētiskas un, laikus neizvedot, to saturs nonāk zemē un gruntsūdeņos.

Pašvaldība kontrolēs arī asenizatorus, kuri tīra izsmeļamās bedres. Asenizatori slēgs līgumu ar notekūdeņu pieņēmēju, un tikai tiem būs atļauja izvest atejas bedru saturu. Tas tiek darīts tālab, lai tualešu saturs nenonāk mežmalā vai ūdenstilpē. Asenizatori izsniegs kvīti par pakalpojuma saņemšanu, un tā būs jāglabā divus gadus, jo kontroles laikā pārbaudītāji var pieprasīt uzrādīt kvīti. Kvītī jānorāda pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, pakalpojumu sniegšanas datums un asenizatora rekvizīti.

KAS JĀZINA ĪPAŠNIEKIEM

*Šādu kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu, tie ir pieņemti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu.

*Izņemot viensētas, noteikumi attiecas uz decentralizētās kanalizācijas sistēmu lietotājiem, kuri notekūdeņu savākšanai izmanto septiķus, notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi.

*Rīgā decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesniegums ir pieejams: https://mvd.riga.lv/pakalpojumi/.

*Notekūdeņu minimālo izvešanas biežumu (reizes/gadā) no notekūdeņu krājtvertnēm nosaka atbilstoši formulai un atkarībā no tā, vai īpašumā ir ūdens patēriņa skaitītāji vai nav.

*Notekūdeņu daudzuma uzskaitē nav ņemams vērā izlietotā ūdens daudzums, kas izmantots dārza vai piemājas teritorijas laistīšanai, ja tā apjoms ir noteikts ar šim nolūkam speciāli ierīkotu ūdens mēriekārtu.

*Minimālais notekūdeņu nosēdumu izvešanas biežums no septiķa ir viena reize gadā.

*Minimālais notekūdeņu nosēdumu vai dūņu izvešanas biežums no rūpnieciski izgatavotām attīrīšanas iekārtām, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, ja īpašnieks dūņas neizmanto kompostēšanai vai kā mēslojumu, ir nosakāms atbilstoši ražotāja izdotajai tehniskajai dokumentācijai vai ekspluatācijas instrukcijai.

*Mājokļu un vides departamenta atbildīgā amatpersona ir tiesīga: pārbaudīt decentralizēto notekūdeņu pakalpojuma saņemšanas faktu apliecinošo attaisnojuma dokumentu esību; veikt no sistēmām vidē novadāmo notekūdeņu analīzes un pieprasīt sistēmas īpašniekam veikt samaksu par analīzēm, ja vidē novadāmie notekūdeņi neatbilst saistošo noteikumu pielikuma prasībām; saskaņojot ar īpašnieku, piekļūt sistēmām tehniskā nodrošinājuma un ekspluatācijas prasību ievērošanas kontrolei;

pārbaudīt sistēmu reģistrā ietvertās informācijas atbilstību, nepieciešamības gadījumā veicot tās precizēšanu, pamatojoties uz veiktajiem pārbaudes rezultātiem; pieprasīt atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu no asenizatoru reģistrā iekļautajiem asenizatoriem.

Avots: Rīgas domes saistošie noteikumi Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites un kontroles kārtību

 

Abonē