Latvijas Krievu savienības rīkotais pikets pulcējis 50 cilvēkus

© F64 Photo Agency

Šorīt pie Saeimas notikušajā Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkotajā piketā Uzvaras parkā esošā pieminekļa aizsardzībai pulcējās ap 50 cilvēku.

Atsevišķi klātesošie ar skaļruņu palīdzību uzstājās ar uzrunām latviešu un krievu valodā, kā arī skandēja saukļus Uzvaras parkā esošā pieminekļa aizsardzībai. Tāpat skaļi tika atskaņota, iespējams, ar kara laiku saistīta slavinoša mūzika.

Protestētāji turēja lielizmēra plakātus ar uzrakstiem latviski un krieviski - "Rokas nost no pieminekļa atbrīvotājiem", "Revanšismam - nē", "Pieprasām likumu par pieminekļiem" un citi.

Kā norādīts LKS publiskotajā pasākuma aprakstā sociālajā vietnē "Facebook", šodien Saeimas plenārsēdē tiks skatīts jautājums par iedzīvotāju iniciatīvu aizsargāt Uzvaras pieminekli. Šo iniciatīvu Saeimā iesniedza LKS līdere Tatjana Ždanoka, pievienojot tai 16 544 iedzīvotāju parakstu.

Organizatori aicina iedzīvotājus pulcēties pie Saeimas un parādīt, ka "tautas gribu ar politiskām manipulācijām nesalauzt".

Šāda tipa protestu LKS organizēja jau 9.maijā un tas pulcēja aptuveni 40 cilvēkus.

Kā ziņots, Saeimā ir iesniegtas divas pretējās iniciatīvas - viena par pieminekļa demontāžu, bet otrā - par tā aizsardzību. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu deputāti izskatīja abus jautājumus un vienojās, ka iniciatīva par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu būtu jānodod izvērtēšanai parlamenta Ārlietu komisijā.

Vienlaikus Mandātu komisija noraidīja Ždanokas iesniegto iniciatīvu par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību. Viens no šādiem pieminekļiem ir arī tā dēvētais Uzvaras piemineklis Rīgā.

Mandātu komisijas deputāti pauda dažādus viedokļus par pieminekļa nākotni - parlamentāriešu vidū bija gan atbalsts tā demontāžai, gan noraidoši viedokļi par to, gan arī idejas par pieminekļa pārsaukšanu un okupācijas muzeja ierīkošanu.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.