Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Āgenskalna ēkā pagrabstāvā iegāžas krāsns; apsaimniekotājs būvvaldi neielaiž

STRAZDU IELA 8. Ēka no ārpuses, kādu to redz garāmgājēji un Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, jo iekšā viņi vēl vakar netika ielaisti © Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Pirmdienas, 3. jūnija, vakarā kādā Āgenskalna ēkā pagrabstāvā iegāzās krāsns, kuras svaru nebija izturējusi pirmā stāva grīda. Iedzīvotāji zvanīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Tobrīd ēkas iemītnieki nezināja, vai koka nams Strazdu ielā 8 nesagrūs.

Tomēr mājas apsaimniekotājs nav ielaidis pagrabā Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekus, lai viņi varētu konstatēt, kāpēc grīda nav izturējusi un kādā tehniskā stāvoklī ir ēka. Vīrietis aizbildinājies ar veselības problēmām, kuru dēļ nevarot ierasties un atvērt durvis. Būvvaldes speciālistiem nav tiesību ar varu iekļūt svešā īpašumā, tāpēc dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem ir jāraksta vēstule ēkas īpašniekam, lai tas nodrošina būves apsekošanu. Lai būvvaldes speciālisti iekļūtu ēkā, neiesaistot dzīvokļu vai ēkas īpašniekus, būtu nepieciešams tiesas nolēmums. Bet, lai vērstos tiesā, jābūt apliecinājumam, ka ēka ir bīstama un tās iedzīvotāji ir apdraudēti. Ja bojājums būtu saskatāms no ārpuses, tad cita lieta, taču iekšā būvvaldes darbinieki netiek. Tāds apburtais loks izveidojies.

Rīgas pilsētas būvvaldes galvenā speciāliste Kristīne Bašķere Neatkarīgajai sacīja, ka būvvaldē nav vērsušies ne mājas Strazdu ielā 8 iedzīvotāji, ne VUGD. Tāpēc tagad būvvalde gaida, kad viņus ielaidīs ēkā. Līdzīgās situācijās iedzīvotājiem ir jāzvana ne tikai VUGD, bet jāinformē arī būvvalde, kas var teikt noslēdzošo vārdu - ir ēka bīstama vai nav.

Kā stāstīja un rādīja raidījumā Degpunktā, 3. jūnijā ap pulksten 22 mājas iedzīvotāji sajutuši spēcīgu grūdienu, kas līdzinājies zemestrīcei. Tobrīd iegruvusi pirmā stāva grīda un pagrabā iegāzusies veca krāsns. Grīdā - liels caurums, bet dzīvokļa iemītniece - izbīlī.

Pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir bijuši vairāki gadījumi, kad nav izturējusi pirmā stāva dzīvokļa grīda. Līdzīgi notika Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kad piecu stāvu ēkā iegruva grīda un sienās parādījās plaisas. Mājā Lielajā ielā pirmajā stāvā iebruka grīda desmit kvadrātmetru platībā. Daudzdzīvokļu mājā Ludzas ielā pirmā stāva dzīvokļa grīda iegruva vietā, kur bijusi ķieģeļu krāsns. Nogruvuma iemesls - sarūsējušas metāla konstrukcijas. Savukārt Darba ielā dzīvokļa īpašniece sāka pārbūvēt krāsni, un tā iegāzās pagrabā. Labi, ka neparāva līdzi ne dzīvokļa saimnieci, ne sertificēto podnieku, kurš mūrēja jauno sildāmo.

Rīgas pilsētas būvvaldē uzsver, ka jebkuram īpašniekam pašam ir jāatbild par savu īpašumu. Tātad arī jāizvērtē, kādā stāvoklī ir dzīvoklis un māja, pat ja to pārvalda dzīvokļu īpašnieku nolīgts pārvaldnieks vai apsaimniekotājs. Daudzdzīvokļu dzīvojamā nama dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs ne tikai par savu dzīvokli, bet arī kopīpašuma domājamo daļu. Tādējādi viņam ir pienākums rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa īpašuma, bet arī visas kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanu un apsaimniekošanu.

CIK BIEŽI PĀRBAUDĪT DZĪVOJAMĀS ĒKAS?

Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskajā apsekošanā reizi gadā veic šādas darbības:

* pamatu vizuālā apskate, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās, radušās plaisas, notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem, atlobījies apmetums, aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus;

* nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu vizuālā apskate, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās, šuvju atvēršanās, radušās deformācijas, mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi, krāsojuma bojājumi;

* jumta un jumta pārkares vizuālā apskate divas reizes gadā, tajā skaitā jāpārbauda ūdensnoteku tīrība;

* fasādes elementu vizuālā apskate fasādēm, balkoniem, cokoliem un karnīzēm, logiem un durvīm, to rāmjiem, blīvēm; slēdzenēm, eņģēm - reizi sešos mēnešos;

* skursteņu un dūmvadu vizuālā apskate, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas un mitruma radīti bojājumi;

* pagraba telpu vizuālā apskate.

Divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpās un citās kopīpašumā esošajās telpās veicama inženiertīklu vizuālā apskate:

  • apkures sistēmai; ūdensapgādes sistēmai; kanalizācijas sistēmai;
  • ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām; gāzesapgādes sistēmai; elektroapgādes sistēmai.

Avots: Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums