Donavā 30. maijā neliels tūristu kuģītis pēc sadursmes nogrima septiņu sekunžu laikā. Ja pasažieriem būtu uzvilktas glābšanas vestes, izdzīvojušo skaits varēja būt lielāks, nevis tikai septiņi. Iespējams, izglābtos visi. Latvijā izklaides vai upju kuģīšiem ir jābūt nodrošinātiem ar glābšanas aprīkojumu, un tāds ir. Tomēr brauciena laikā netiek prasīts obligāti uzvilkt glābšanas vestes, izņemot bērnus līdz 12 gadu vecumam.
Rīgā, kur reģistrēts lielākais izklaides vai upju kuģīšu skaits, arī ir bijuši dažādi incidenti uz ūdens, bet to sekas nav likušas pārskatīt obligātās drošības prasības valsts likumdošanas līmenī. Spēkā ir prasība kuģošanas līdzekļa vadītājam nodrošināt, ka glābšanas vestu skaits kuģošanas līdzeklī atbilst cilvēku skaitam, kas atrodas uz klāja. Tiktāl loģiski. Uz ūdens nevar rīkot loteriju, kuram tiks glābšanas veste, bet kuram tā nepienāksies.
Noteikumos par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos rakstīts, ka kuģošanas līdzekļa vadītājs nodrošina, lai persona, kas atrodas kuģošanas līdzeklī un ir jaunāka par 12 gadiem, pārvadāšanas laikā ir ietērpta atbilstoša izmēra glābšanas vestē. Tādējādi bērni nedrīkst atrasties uz upju kuģīša bez glābšanas vestes, bet ar lielu varbūtību jāpieļauj, ka gana daudzi vecāki pat neattopas pieprasīt un uzvilkt glābšanas vestes bērniem, ja to nav izdarījusi kuģa apkalpe. Kuģīšu biznesā iesaistītie atzīst, ka pašmāju pasažieri visbiežāk vai gandrīz vienmēr kuģo bez glābšanas vestēm mugurā. Bet ārzemnieki tās velk, pat braucot pa mierīgo pilsētas kanālu.
Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne saka - drošības noteikumi uz ūdens ir stingri, bet ne tik ļoti, lai prasītu visu jūras vai upes brauciena laiku pavadīt ar uzvilktu glābšanas vesti. Arī uz prāmjiem, kas kursē atklātā jūrā, pasažieri divas dienas nestaigā un neguļ ar glābšanas vestēm. Latvijā ir prasība, ka vestēm jābūt brīvi pieejamām un pietiekamā daudzumā. Bērniem jābūt uzvilktām vestēm visu brauciena laiku. Pasažieriem ir tiesības prasīt glābšanas vesti uzreiz pēc uzkāpšanas uz kuģīša klāja un paturēt to mugurā visu brauciena laiku. Iespējams, ne visas glābšanas vestes ir pietiekami ērtas, lai stundu vai pāris stundas gribētos karsēties putuplasta iežmaugā. Tomēr vestes tiek nomainītas pret mūsdienīgākām, tādām, kas piepūšas, tikai atsitoties pret ūdens virsmu.
Var jau cerēt, ka nekas traģisks nenotiks, tomēr incidenti ir. Visnekaitīgākie ir tie, kuros cilvēki uz peldlīdzekļa nav atradušies vai viņu dzīvība netika apdraudēta. Pirms dažiem gadiem - 2014. - Lielvārdē Daugavā daļēji nogrima izklaides kuģis Līgo. Avārija gan bija saistīta ar Ķeguma HES rīkotajām ūdens līmeņa svārstībām, nevis kuģošanas laikā gūtām traumām. Šajā incidentā upuru nebija. Tajā pašā - 2014. - gadā Liepājā noburbuļoja uzņēmēja Luija Fonteina kuģītis - iepriekš labotās šuves atnākušas vaļā. Arī šajā reizē cilvēki fiziski necieta, ja nu tikai kuģīša īpašniekam galvassāpes sagādāja īpašuma izcelšana un ar to saistītās finansiālās un cita veida formalitātes.
Tomēr ir bijušas arī situācijas, par kurām var teikt - laimīga nejaušība glābusi no cilvēku upuriem. Par laimi, cilvēki necieta, kad Daugavā pie Vecrīgas kuģītis Jelgava ietriecās Akmens tilta balstā 2010. gadā. Vai 2013. gada vasarā - tad izklaides kuģis Horizonts pie Andrejsalas ietriecās noenkurotajā jahtā Oskars. Jahtai tika nodarīti būtiski bojājumi, cilvēki necieta. Oskars bija noenkurojies Andrejsalas tuvumā bez Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta atļaujas. Bet 2015. un 2016. gadā, veicot pārbaudi uz pasažieru kuģīša Liepāja, policija pieķērusi tā kapteiņus dzērumā, jo abus gadus pēc kārtas tas nav bijis viens un tas pats cilvēks.
Kuģu īpašnieki ne reizi vien ir vērsuši uzmanību, ka diemžēl netiek kontrolēti ātrgaitas kuteru un motorlaivu īpašnieki, kuri neievēro ātruma ierobežojumus un ar savu peldlīdzekļu saceltajiem viļņiem apdraud kuģošanas drošību Daugavā, tajā skaitā ostas akvatorijā. Viņi ir kā motociklisti - var parādīties pēkšņi un jebkurā vietā. To visu zinot, par savu dzīvību uztrauktākajiem ir vērts ūdeņus šķērsot ar glābšanas vesti mugurā.
Kuģošanas līdzekļu kustības ātrums nedrīkst pārsniegt:
Lielupes-Buļļupes rajonā - 18 km/h (10 mezgli);
Daugavas-Buļļupes rajonā - 14 km/h (8 mezgli);
Vecmīlgrāvī - 18 km/h (10 mezgli);
Ķīšezera-Juglas ezera-Lielā Baltezera rajonā - 14 km/h (8 mezgli);
Daugavā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam - 14 km/h (8 mezgli).
Avots: Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos