Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Zemesgabalu akustiskās koncertzāles būvniecībai Rīgā piedāvājis ar Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums

© F64 Photo Agency

Zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai piedāvājuši projekta "Riga Port City" pārstāvji SIA "Privāto aktīvu pārvalde", informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Lita Kokale.

Projektā "Riga Port City" apvienojušies Andrejostas, Andrejsalas un Rīgas Pasažieru termināla teritoriju īpašnieki, tostarp visu projekta teritoriju līdzīpašnieki "Privāto aktīvu pārvalde".

Kā liecina "firmas.lv" pieejamā informācija, uzņēmums "Privāto aktīvu pārvalde" dibināts 2001.gadā un pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem". "Privāto aktīvu pārvaldes" valdes priekšsēdētājs ir Edgars Šķenderis, un tā valdē strādā arī Kaspars Tinkuss un Madara Šķēle-Dupate. Ieņēmumus no pamatdarbības uzņēmums pērn nav guvis, bet, ņemot vērā ieņēmumus tā meitas un asociēto sabiedrību kapitālos, gadu noslēdzis ar 13,608 miljonu eiro peļņu.

"Privāto aktīvu pārvalde" ieguldījumu aktivizēšanai dibina atsevišķus meitasuzņēmumus ar nosaukumu "Inpo", kā arī tai pieder uzņēmumi "Privāto aktīvu konsultācijas", "Port Management", "Riga Yacht Port" un "Riga Port City".

Kā ziņots, KM no privāta nekustamo īpašumu projektu attīstītāja saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja Kokale.

Viņa skaidroja, ka šo piedāvājumu pēc saņemšanas vēl nepieciešams izvērtēt, tādēļ informatīvo ziņojumu par visām potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām Ministru kabinetā plānots iesniegt jūnija sākumā. Iepriekš to bija paredzēts izdarīt līdz šodienai.

Līdz maija vidum norisinājās plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, aģentūru LETA informēja Kokale.

Iepriekšējā diskusijā ar kultūras darbiniekiem, kas norisinājās 12.aprīlī, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam iekļautas vēl septiņas vietas - Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.

Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6.novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019.gada 27.martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.