Veids, kādā Latvija grasās pielāgoties Eiropas Savienības prasībai par atkritumu šķirošanu, neatbilst brīvā tirgus principiem. Konkurences padome no šī uzskata atkāpties negrasās. Līgums par visas galvaspilsētas saražotajiem atkritumiem uz 20 gadiem 786 miljonu eiro vērtībā vienam uzņēmumam ir milzīga dāvana.
Līguma slēdzēji, izliekoties, ka nekādu risku darījumam nav, sākuši dokumentu sagatavošanu. Taču var pienākt brīdis, kad Konkurences padome uzliks viņiem prāvu naudassodu par apvienošanās paziņojuma neiesniegšanu un darījumu aizliegs. Ja neklausīs, uzliks vēl vienu naudas sodu - līdz pat 3% no galvenā uzņēmuma iepriekšējā gada apgrozījuma. Un tālāk jau lieta, visticamāk, tiktu risināta tiesā. Šobrīd turpinās konsultācijas.
Paši līdzēji gan neuzskata, ka ir notikusi apvienošanās, savukārt pasūtītājs, proti, divu pašvaldību - Rīgas un Stopiņu - uzņēmums SIA Getliņi EKO, izliekas, ka šī problēma attiecas tikai uz potenciālajiem partneriem, proti, jaunizveidoto kopuzņēmumu SIA CREB Rīga, kurā apvienojušies sīvākie atkritumu biznesa konkurenti - Clean R un Eco Baltia vide. Tālāk jau tiks veidots kopuzņēmums ar Getliņiem, kurā pašvaldību uzņēmumam piederēs uzraudzības funkcija un 10% daļu.
Pēc tam kad šonedēļ uzņēmums publiski paziņoja par veiksmīgu partnera izvēli iecerētajā publiskajā un privātajā partnerībā, tā juristi Neatkarīgajai sagatavoja turpmāko darbību laika grafiku:
«1. solis: sākas kopsabiedrības reģistrācijas process un tiks slēgts līgums par šī projekta izpildi. Tas var aizņemt līdz 2 mēnešiem laika. 2. solis: sākas sagatavošanās darbi pakalpojuma sniegšanai, kas no līguma slēgšanas brīža ir 3 mēneši.
Konkurences padome šajā posmā īsti lomu nespēlē, privātais partneris juridiski risina jautājumu vai viņu apvienība Konkurences likuma izpratnē ir apvienošanās vai nav. Bet šis process notiek paralēli.»
Konkursā par tiesībām piedalīties atkritumu apsaimniekošanas nozares vēsturē vērtīgākajā darījumā piedalījās vēl arī otra uzņēmēju grupa Pilsētvides serviss un Lautus. Tie ir mazāki tirgus spēlētāji, taču viņi darījumam piešķīra konkurences pazīmes. Līdz pat pēdējam brīdim esot meklējuši iespējas pārsūdzēt konkursa rezultātus, taču visbeidzot paziņoja, ka nepārsūdzēs, «jo tie ir korekti un atbilst konkursa nolikuma prasībām (..) tiesāties tiesāšanās pēc nav mūsu stratēģija».
Ekspremjera un oligarha Andra Šķēles ietekmes pētnieki saskata viņa ēnu abās darījuma tīkotāju nometnēs. Tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs darījumu atzīst par labu esam. «Šobrīd nav indikāciju, ka tur kaut kas nebūtu kārtībā,» Neatkarīgajai atzīst uzrauga pārstāve Elīna Virtmane. Attiecīgi vienīgā institūcija, kas varētu iejaukties darījuma turpmākajā virzībā, paliek Konkurences padome, un faktiski iestāde to jau dara, pieprasot paskaidrojumus no dalībniekiem. «Monopola izveide nevar tikt uzskatīta par konkurences situāciju,» norāda padomes pārstāve Paula Vilsone. Zīmīgi, ka par savu skeptisko viedokli attiecībā uz iecerēto darījumu konkurences uzraugi brīdināja jau 2017. gadā. Brīdināja gan pasūtītāju, kas sacerēja konkursa nolikumu, gan vēlāk tā dalībniekus, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas ir pašvaldību un atkritumu saimniecības uzraugs, ka šāds konkurss ar šādu priekšmetu apdraud konkurences pastāvēšanu nozarē. Tomēr iebildumi nav ņemti vērā, un Neatkarīgā jau vēstīja, kādi ir apsvērumi. Jaunajam apsaimniekotājam jāpaveic grandiozi darbi, taču nedrīkst pieļaut strauju tarifu lēcienu. Investīcijas tādēļ plānots atpelnīt ilgākā termiņā. Taču šis fakts nav apstrīdams - visus Rīgas atkritumus, tas ir, 2,5 miljonus kubikmetru gadā jeb 40% no kopējā Latvijas atkritumu daudzuma, piektdaļu gadsimta apsaimniekos viena kompānija. Ja vien darījums netiks apturēts.
