Sērijveida apbūve: vai tuvojas likumsakarīgas beigas?

 
ATJAUNOTA 464. SĒRIJA. Ēka Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 60, ir nodota ekspluatācijā 1975. gadā. Renovācija uzsākta 2010. gada jūlijā: siltināta fasāde, nomainīti logi koplietošanas telpās un daļā dzīvokļu, izremontēta kāpņu telpa, siltināti bēniņi un pagrabs, renovēta siltumapgādes sistēma un uzstādīta individuālās uzskaites sistēma ©Publicitātes foto

Ekonomikas ministrija ir ķērusies pie tipveida palīdzības 464. sērijas daudzdzīvokļu namiem. Gada beigās šo ēku iedzīvotāji varēs uzzināt, ko vajadzētu vai būtu nepieciešams darīt, lai ēku galvenās konstrukcijas padarītu drošākas, un cik tas maksās.

Ekonomikas ministrija ir izsludinājusi iepirkumu 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpētei, kā arī tipveida risinājumu sagatavošanai. Gada nogalē ministrijas mājaslapā tiks publicēti 464. sērijas ēku padziļinātas tehniskās izpētes rezultāti, lai informētu sabiedrību par būtiskākajiem secinājumiem un tipveida konstrukciju mezglu pastiprināšanas risinājumiem, vienlaikus aplēšot šo darbu izmaksas. Informācija tiks izplatīta arī namu apsaimniekotājiem, lai uzlabotu ēku apsaimniekošanu. Izvērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā, veicot normatīvo aktu pilnveidi.

Pētīs arī citas sērijas

Šīs sērijas ēkas ir pirmie kucēni, kas, cerams, nenoslīks, un Ekonomikas ministrija vēlas apzināt arī citu tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju nesošo konstrukciju un to savienojumu mezglu tehnisko stāvokli un piedāvāt tipveida tehniskos risinājumus. Tas būs izdevīgāk, ātrāk un lētāk, nekā katras dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem ikreiz izgudrot velosipēdu no jauna, apmaksājot projektu.

Šī ir pretimnākšana, ko daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieki var izmantot savā labā, jo ēkas būs jāatjauno tik un tā - ja tās tiks atzītas par avārijas stāvoklī esošām, tad avārijas situāciju novērsīs, neprasot dzīvokļu īpašnieku piekrišanu, bet - par viņu naudu.

Kas pirmais brauc…

Neatkarīgā jau rakstīja, ka bijušās Padomju Savienības teritorijā ir vairāk nekā trīs simti 464. sērijas ēku modifikāciju. Tās tika pielāgotas mūžīgajam sasalumam, seismiski aktīvām zonām un augsnes iegrimšanai. Rīgā tika uzbūvēti aptuveni 50 000 464. sērijas dzīvokļu.

Rīgā pirmās 464. sērijas ēkas tika izmantotas Āgenskalna priežu rajona otrās kārtas veidošanai. Šīs ēkas jau pērn bija nodzīvojušas sevi par visiem 100 procentiem, bet, kā redzams dabā, joprojām nav sagruvušas. Tas nenozīmē, ka daudzdzīvokļu mājas nevajag atjaunot. Un tām arī pašlaik ir savi plusi. Jā, pirms vairāk nekā 60 gadiem būvētas mājas nav ideālā stāvoklī, toties tām ir laba siltumnoturība, nelielas koplietošanas telpas un līdz ar to mazāki maksājumi, laba skaņas izolācija, ērts plānojums. Tieši Āgenskalna priežu 464. sērijas mājām siltināšana nav akūtākais, kas jādara, tāpēc mājas uzkrājuma līdzekļus var izmantot citiem mērķiem, piemēram, inženierkomunikāciju nomaiņai, bēniņu telpas siltināšanai vai jumta remontam. Šīs sērijas ēkām nav raksturīgas dekoratīvas keramikas flīzes vai akmens šķembas uz paneļiem, kas varētu prasīt papildu apkopi.

464. sērijas ēku izpēte ļaus secināt, kāds ir to tehniskais stāvoklis, būtiskākās problēmas un to iespējamie risinājumi, jo tādi ir vairāki.

Savu veco māju ķīlnieki

Tiesa, iedzīvotājiem ir pamats bažām, ka, atzīstot ēkas par bīstamām, to ekspluatācija var tikt aizliegta. Cilvēki var nonākt uz ielas, ja šis viņiem ir vienīgais īpašums un citur nav kur dzīvot. Līdz šim izskanējuši dažādas mierinošas un biedējošas prognozes: gan tas, ka ēku ekspluatācijas termiņa beigas vēl nenozīmē to drīzu galu, jo vairāku desmitu gadu rezerve tomēr pastāv, gan tas, ka novecojušo sēriju nami vairs nav glābjami, tāpēc ir nojaucami un vietā uzbūvējami jauni.

Pašlaik 464. sērijas dzīvokļu īpašnieki ir savā ziņā sliktā pozīcijā, jo šis Ekonomikas ministrijas signāls ir devis sarkano gaismu bankām, kas, visai ticams, nevēlēsies finansēt nekustamā īpašuma darījumus 464. sērijas namos, bet pēc kāda laika - vēl citu sēriju ēkās, kas arī pakāpeniski noveco: 464. sērijai seko 602. sērija, 316. un 318. sērija.

Siltāk, lētāk un vismaz drošāk

Tie dzīvokļu īpašnieki, kuri ir izvēlējušies veikt ēku renovāciju, varbūt naudas ziņā ieguldījumus neatpelnīs nekad, toties iegūs citus labumus un komfortu, lai turpinātu dzīvot sērijveida dzīvojamos namos un attālinātu to absolūtas nolietošanās brīdi.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks kā pozitīvo piemēru min ēkas Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4 (75 dzīvokļi, 464. sērija, atjaunotas 2008. gadā, projektu realizēja DzĪKS Kurzemes nams 14) un DzĪB AB60 renovēto ēku Anniņmuižas bulvārī 60.

Ēkām Kurzemes prospektā un Bebru ielā tecējis jumts, noplūduši piektā stāva dzīvokļu griesti, pirmajos stāvos bijis auksti, mājas ziemeļu puses iedzīvotāji sūdzējušies par pelējumu pie logiem. Pēc renovācijas ir būtiski samazinājies kopējais siltumenerģijas patēriņš, jo atjaunota apkures sistēma un siltināta fasāde. Vidējā maksa par apkuri divistabu dzīvoklī ziemas periodā ir 15 eiro mēnesī. Savukārt apsaimniekošanas maksa mājā kopā ar bankas kredīta dzēšanu ir 0,93 eiro - 0,95 eiro par kvadrātmetru.

Anniņmuižas bulvārī 60 arī ir 464. sērijas māja, kas būvēta 1975. gadā, atjaunota 2009. gadā. Siltumenerģijas patēriņš ēkā pēc kompleksās renovācijas ir samazinājies vairāk nekā uz pusi. Ar 45 mājas dzīvokļu īpašnieku atbalstu izdevies iegūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu un kredītu bankā uz 10 gadiem 87 000 eiro apmērā ar mainīgo likmi 4,587 procenti.

Mājai ir nosiltināta fasāde, atjaunots cokols un starpstāvu pārsegums, nosiltināts starpstāvu pārsegums piektajā stāvā, dzīvokļos un kāpņu telpās nomainīti logi ar vēdināšanas funkciju, nomainītas ieejas durvis kāpņu telpās un pagrabā, izremontētas kāpņu telpas, renovēta apkures sistēma. Maksa par apkuri pirms renovācijas bijusi 0,39 eiro par kvadrātmetru, tagad - 0,14 eiro. Kopā kādreiz bija jāmaksā 0,76 eiro (maksa par apsaimniekošanu un apkuri), tagad summa ir samazinājusies līdz 0,70 eiro par kvadrātmetru (maksa par apsaimniekošanu, apkuri un kredītu).