Opozīcijai neizdodas atstādināt RTAB valdes locekli Tolstoju

© Ilze Zvēra/F64 Photo Agency

Rīgas domes opozīcijas deputāti šodien mēģināja panākt Pilsētas attīstības komitejas vadītāja vietnieka Maksima Tolstoja (S) atbrīvošanu no amata, tomēr ar koalīcijas balsīm viņš amatu saglabāja.

Jaunās konservatīvās partijas deputāte Linda Medne šo jautājumu piedāvāja iekļaut komitejas darba kārtībā, norādot, ka līdz ar pēdējām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aktivitātēm Rīgas tūrisma attīstības birojā (RTAB), kurā Tolstojs ir valdes loceklis, opozīcijas ieskatā viņš vairs nevar ieņemt komitejas priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Koalīcijas kolēģi gan Tolstoju aizstāvēja, norādot, ka no tiesībsargājošo iestāžu puses pret viņu nekāda lieta ierosināta nav, kā arī viņš pats atrodas darba nespējā un notikušo pagaidām nevar paskaidrot.

Piemēram, komitejas vadītājs Aleksejs Rosļikovs (S) un deputāts Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) taujāja, vai Mednei ir informācija par to, ka Tolstojam ierosinātajā kriminālprocesā būtu piemērots kāds statuss vai izvirzīta apsūdzība. Tāpat viņi vērsa uzmanību, ka Tolstojs atrodas darba nespējā un, iespējams, tīri fiziski nav spējīgs ierasties uz sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus par notiekošo.

Medne gan pauda viedokli, ka veiktās kratīšanas Tolstoja dzīves vietā un kabinetā ir pietiekams pamats viņa atbrīvošanai.

Debašu sadaļā deputāte Irina Vinnika (GKR) aicināja opozīcijas deputātus ievērot tiesiskumu un nevainīguma prezumpciju, nevis pieņemt lēmumus, balstoties uz varbūtībām.

Stepaņenko norādīja, ka Rosļikovam ir vēl trīs citi vietnieki, kuri arī bez Tolstoja ir spējīgi vadīt sēdes, ja būs tāda nepieciešamība. "Tas ir pārsteidzīgi - rosināt viņa atlaišanu. Ir jādod iespēja cilvēkam pierādīt savu nevainību, jo varbūt viņš tiešām fiziski nav spējīgs pat pacelt telefonu," teica Stepaņenko.

Tikmēr deputāts Olafs Pulks (V) aicināja koalīcijas pārstāvjus tiesiskumu nepiesaukt, paužot, ka opozīcija nevēlas Tolstoju nedz tiesāt, nedz likt cietumā, bet gan tikai atbrīvot no komitejas vadītāja vietnieka amata. "Tas būtu tāds simbolisks balsojums, jo komitejas tiešām reti kad vada priekšsēdētāja vietnieks un, cik zinu, tad vietnieki nesaņem arī atalgojumu," teica Pulks.

Savukārt deputāts Mācis Kūlis (JKP) sacīja, ka viņam esot kauns, ka komitejas amatpersonas "slapstās no tiesībsargājošajām instancēm". Tāpat, viņaprāt, ir skaidrs, ka tiklīdz Tolstojs atgriezīsies Latvijā - viņš tiks aizturēts.

Ar koalīcijas balsīm Tolstojs amatu saglabāja.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 5.aprīlī sāka kriminālprocesu pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma.

Krimināllietā aizturēja RTAB valdes locekli Vitu Jermoloviču un RTAB biroja vadītāju Ingunu Priedīti, kuras atbilstoši kriminālprocesa normām atzītas par aizdomās turētajām. Abas personas patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

KNAB izmeklētāju rīcībā esošie fakti liecinot, ka RTAB amatpersonas, iespējams, izšķērdējušas nodibinājuma finanšu līdzekļus lielos apmēros, tajā skaitā, noslēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, viltojušas un izmantojušas viltotus dokumentus, nodarbinājušas fiktīvus darbiniekus, kā arī prettiesiski izkrāpušas finanšu līdzekļus lielos apmēros. Sākotnējie aprēķini liecina, ka noziedzīgu darbību rezultātā nodarīti zaudējumi ne mazāk kā 300 000 eiro apmērā, tomēr nodarīto zaudējumu apmērs tiks precizēts, veicot grāmatvedības ekspertīzes.

KNAB iegūtā informācija liecina, ka noziedzīgo nodarījumu pēdas ved uz ārvalstīm, līdz ar to procesa virzītājam bija jānosūta vairāki Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kā arī būs jānosūta vairāki tiesiskās palīdzības lūgumi, kas varot būtiski pagarināt krimināllietas izmeklēšanas laiku.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais