Noraidīta Ušakova prasība pret Ķirsi strīdā par goda un cieņas aizskaršanu

© Dāvis Ūlands/ F64 Photo Agency

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi atstādinātā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) prasību pret Rīgas domes deputātu Vilni Ķirsi (V) par viņa paustajiem izteikumiem, kas, Ušakova ieskatā, bija goda un cieņu aizskaroši, apstiprināja tiesā.

Aģentūra LETA rīcībā esošajā tiesas spriedumā norādīts, ka prasība tikusi noraidīta, tāpat izbeigta tiesvedība Ušakova prasībā pret Ķirsi par lēmumprojektā iekļauto frāžu atzīšanu par nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām. No Ušakova arī piedzīti 1000 eiro par labu Ķirsim, lai segtu viņa advokāta izmaksas.

Tiesa savā spriedumā arī norādījusi, ka domes sēdes stenogrammas izrakstā redzams, ka Ķirsis ir sacījis "Un ja bieži man rīdzinieki jautā, kāda ir korupcijas seja, tad mēs katru domes sēdi varam redzēt divas Rīgas domes korupcijas sejas. (…)". Tiesa secinājusi, ka izteikums "korupcijas seja", ievērojot teikuma saturu un gramatisko uzbūvi, ir rīdzinieku uzdotā jautājuma satura atreferējums, nevis izteikums, kas satur prasītāja vērtējumu. Uz Ušakovu esot attiecināms izteikums "Rīgas domes korupcijas seja", kas satur apgalvojumu nevis par prasītāja pieļautu koruptīvu rīcību, bet gan par korupciju Rīgas domē, kur tēlains izteikums "korupcijas seja" ir attiecināts uz Ušakovu kā pašvaldības vadītāju.

Attiecīgi tiesa spriedumā paudusi, ka, ievērojot to, ka ilgstošākā laika periodā un vairākkārt sabiedrībā plaši ir izskanējušas ziņas vai aizdomas par korupcijas gadījumiem, kuros iesaistītas Rīgas domes vai tās kapitālsabiedrību amatpersonas, tikuši uzsākti kriminālprocesi, kuros tiesībaizsardzības iestādes veikušas procesuālas darbības, Ķirša izteikums par korupciju Rīgas domē nav vērtējams kā tāds, kuram nebūtu nekādas faktiskās bāzes.

Tāpat spriedumā skaidrots, ka Ķirsis tiesai iesniedzis izrakstus no atsevišķu Rīgas domes sēžu stenogrammām, kas ļauj secināt, ka Rīgas domes sēdēs, kuras tolaik vadījis Ušakovs, ir pieļauta "visai plaša runas un izteikumu brīvība, kas ietver ne vien oponentu kritiku, bet pat neglaimojošu un aizskarošu epitetu lietošanu, veltot tos konkrētiem, vārdā nenosauktiem deputātiem". Attiecīgi tiesa uzskatījusi, ka šis apstāklis nav atstājams bez ievērības, vērtējot Ķirša izteikumu saturu, jo praksē iedibinātā, vispārējā diskusiju kultūra ietekmē arī veidu, kādā katrs deputāts izsakās.

Tiesa arī spriedumā norādījusi, ka Ušakovs, kā Rīgas domes priekšsēdētājs un partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs, ir pakļauts visaugstākajam pieļaujamās kritikas līmenim. "Turklāt prasītājam kā Latvijas lielākās pašvaldības vadītājam ir jāapzinās un jāpieņem, ka pašvaldības darba novērtējums - gan pozitīvs, gan negatīvs -, izteiktā kritika un dažāda rakstura pārmetumi gan atsevišķu indivīdu, gan sabiedrības skatījumā visbiežāk var būt cieši saistīti un attiecināti uz prasītāju kā pašvaldības augstāko amatpersonu," skaidrots spriedumā.

Savā nolēmumā tiesa arī atsaukusies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) praksi. ECT 2007.gada spriedumā lietā "Diena et Ozoliņš c Lettonie", norādīts, ka, pat, ja izteikumi ir tādi, kas aizskar politiķi un valsts amatpersonu personiski, tā ir cena, kas jāmaksā par politiskās cīņas un sabiedrisko diskusiju brīvību, kas ir demokrātiskas sabiedrības garanti.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā.

Jau vēstīts, ka strīds ir saistīts ar notikumiem 2018.gada 31.oktobra domes sēdē, kur Ķirsis komentēja situāciju par apkures pieslēgšanu Rīgā.

Uzrunā Ķirsis paziņoja, ka situācija esot uzskatāms piemērs, kādā veidā rīdzinieki cieš "Saskaņas" politiskās korupcijas dēļ. "Vairāk nekā 20 000 rīdzinieku, uzsākoties šai apkures sezonai, ieraudzījuši rudeni ne tikai ārpus sava loga, bet arī rudens ienācis viņu mājās temperatūras izskatā, un tas ir noticis tieši vienas partijas korupcijas dēļ. Un, ja jautā, kāda ir korupcijas seja, tad katrā domes sēdē varam redzēt divas Rīgas domes korupcijas sejas. Kamēr viņas sauļojas uz jahtas Monako, rīdzinieki salst un katru reizi, saņemot ziņu par salstošu rīdzinieku, viņi pieber ledus gabaliņu savam kokteilim un turpina svinēt dzīvi," toreiz sacīja Ķirsis.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais