Nemiro brīdina, ka Brasas tiltu var sagaidīt Deglava tilta liktenis

© F64 Photo Agency

Nedēļas beigās gaidāms Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) atzinums par Brasas tilta drošību Rīgā, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

"Piektdien [17.maijā] būs vēl viens atzinums - par Brasas tiltu. Pagaidām mēs negribam nedz sēt paniku, nedz teikt, ka tur viss ir kārtībā, kad iepazīsimies ar dokumentiem, tad arī skatīsimies," teica Nemiro.

Vienlaikus viņš norādīja, ja atzinumā būs paustas nopietnas bažas attiecībā uz tilta drošību un Rīgas dome, tāpat kā Deglava tilta gadījumā, nerīkosies, tad rīkosies valsts. "Ja tur būs tādas atziņas, kas ir ļoti nopietnas attiecībā uz tilta drošību, un Rīgas dome atkal nerīkosies, tad rīkosimies mēs," sacīja Nemiro.

Viņš arī atzina, ka BVKB ir sācis pastiprināti vērtēt dažādus publisko objektus, tostarp tiltus, taču lielākā problēma ir saistīta ar to, ka BVKB lēmumi šobrīd ir tikai rekomendējoši.

Jau vēstīts, ka šogad aprīļa beigās Rīgā sākās Brasas tilta pārbūve, nosakot būtiskus satiksmes ierobežojumus.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola informēja, ka būvdarbi tiks organizēti vairākos etapos, nodrošinot nepārtrauktu sabiedriskā transporta kustību, taču ierobežojot vieglo automašīnu, kravas auto un citu transportlīdzekļu kustību virzienā uz pilsētas centru, proti, pilnībā slēgta transportlīdzekļu satiksme pa Brasas tiltu virzienā no Gaujas ielas. Ierobežojumi būs spēkā līdz remontdarbu beigām - vismaz līdz 20.augustam.

Brasas pārvada pārbūves darbu laikā tiek veikts nesošo konstrukciju remonts, pārvada seguma, tramvaju sliežu ceļa un kontakttīklu pārbūve, apgaismojuma pārbūve, kā arī pārvada ietves seguma pārbūve un margu nomaiņa.

Kopējās tilta pārbūves izmaksas ir 10,87 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Plānots, ka tilta pārbūve noslēgsies 2020.gada pavasarī.

Brasas pārvads pār dzelzceļu uzbūvēts un nodots ekspluatācijā 1959.gadā. Tā kopējais garums ir 116 metri.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais