Gaisa kvalitāte: "Slikto" dienu skaits Brīvības ielā pērn bijis lielākais pēdējo gadu laikā

 
©F64

2018.gadā Brīvības ielā, Rīgā, bijušas vismaz 54 diennaktis, kurās sīko putekļu PM10 koncentrācija pārsniegusi normu, lai gan gadā ir atļauti 35 pārsniegumi. Atskaitot sāls un smilts ietekmi, šo dienu skaits samazināts līdz 34, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sagatavotais novērtējums.

"Slikto" dienu skaits Brīvības ielā 2018.gadā bijis lielākais kopš 2014.gada, kad tādu bija vairāk nekā 60. LVĢMC novērojumu stacija Brīvības ielā atrodas netālu no Dailes teātra, tās galvenais nolūks ir mērīt autotransporta ietekmi uz gaisa piesārņojumu.

Savukārt novērojumu stacija Kronvalda bulvārī mēra fona piesārņojumu, un tajā 2018.gadā reģistrētas desmit diennaktis, kurās pārsniegta gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz 10 mikrometriem jeb PM10 koncentrācija.

Eiropas Savienības direktīva un Latvijas Ministru kabineta noteikumi par gaisa kvalitāti nosaka, ka daļiņu PM10 robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā 24 stundu periodā, bet gadā atļauti 35 pārsniegumi. Savukārt šo daļiņu vidējā koncentrācija gadā nedrīkst pārsniegt 40 mikrogramus kubikmetrā.

Gada vidējā PM10 koncentrācija pērn nav pārsniegta ne Kronvalda bulvāra, ne Brīvības ielas monitoringa stacijā. Kronvalda bulvārī tā bija 23,3 mikrogrami kubikmetrā, Brīvības ielā - 36 mikrogrami kubikmetrā. Abās novērojumu stacijās šis rādītājs bijis sliktākais kopš 2014.gada.

Lai gan PM10 koncentrācija gada griezumā nav pārsniegusi Eiropas Savienības normatīvu cilvēku veselības aizsardzībai, abās novērojumu stacijās Rīgā pārsniegta Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteiktā gada vidējā koncentrācija - 20 mikrogrami kubikmetrā.

Pasaules Veselības organizācija savas striktākās vadlīnijas pamato ar pētījumiem, kas pierāda sīko putekļu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Gaisa piesārņojums kopumā ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas.

LVĢMC speciālisti izmantojuši iespēju samazināt PM10 diennakts vidējās koncentrācijas pārsniegšanas gadījumu skaitu Brīvības ielā no 54 līdz 34, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija Direktīvas par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu 20. un 21.pantu, kas nosaka, ka dalībvalstīs var noteikt zonas un aglomerācijas, kurās konkrētai piesārņojošai vielai noteiktu robežlielumu pārsniegumus izraisa dabisko avotu radītais piesārņojums vai sāls un smilts kaisīšanas ietekme.

Šāds samazinājums veikts, datus no stacijas Brīvības ielā salīdzinot ar datiem Kronvalda bulvārī. No "slikto" dienu skaita izņemtas tās dienas, kurās attiecība starp PM2.5 koncentrāciju Kronvalda bulvārī un PM10 koncentrāciju Brīvības ielā bijusi mazāka par 0,5 un kurās pēc korekcijas veikšanas PM10 diennakts vidējā koncentrācija vairs nepārsniedz 50 mikrogramus kubikmetrā.

Dati no pilsētas fona stacijas Kronvalda bulvārī izmantoti, jo Brīvības ielā netiek veikti PM2.5 - daļiņu ar diametru līdz 2,5 mikrometriem - mērījumi. Tā kā kaisīšana ar smilti un sāli ziemā paaugstina PM10 koncentrāciju, bet parasti nepaaugstina PM2.5 koncentrāciju, no gaisa kvalitātes pārsniegšanas gadījumu skaita drīkst atskaitīt tās dienas, kurās daļiņu ar diametru virs 2,5 mikrometriem īpatsvars ir vienāds vai lielāks par 50%.

Pēc aprēķinu veikšanas no 54 diennaktīm, kurās Brīvības ielā bija konstatēta PM10 koncentrācija virs 50 mikrogramiem kubikmetrā, 20 dienās vairs nav pārsniegts diennakts normatīvs cilvēka veselības aizsardzībai.

Lielākā daļa no atskaitītajām dienām bijusi martā un aprīlī.

LVĢMC speciālisti secinājuši, ka, ņemot vērā ceļu kaisīšanu ar sāli un smilti, daļiņu PM10 diennakts vidējās koncentrācijas pārsniegšanas gadījumu skaits novērojumu stacijā Brīvības ielā samazinājies līdz 34 un tādējādi nav pārkāpta norma, kas pieļauj 35 pārsniegšanas gadījumus gadā.

Vērtēta arī jūras sāls ietekme uz daļiņu PM10 diennakts vidējo koncentrāciju, bet tā izrādījusies niecīga un nav pārsniegusi 0,5 mikrogramus kubikmetrā.

Sliktā gaisa kvalitāte pērn vismaz daļēji skaidrojama ar sauso un silto laiku. Jau vēstīts, ka 2018.gads Latvijā bija sausākais novērojumu vēsturē.

Arī šā gada aprīlī sausuma ietekmē pasliktinājās gaisa kvalitāte gan Rīgā, gan citviet Latvijā un Eiropā, bet vēsais laiks maija sākumā samazināja putekļu koncentrāciju gaisā, liecina LVĢMC provizoriskā informācija.