Neatkarības balsotāji: Neatkarības laukumā nav pat plāksnes

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Lai gan Saeima jau pērn atbalstīja Jēkaba laukuma pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu, realitātē nekas nav mainījies – nav pat plāksnes, kas apliecinātu šo faktu, ir vīlies 4. maija Deklarācijas klubs, kas rosināja šo ideju.

Neatkarības balsotājiem nav arī īstas pārliecības, vai rudenī Rīgas dome sludinās metu konkursu par laukuma vizuālo tēlu, lai gan pērnā gada nogalē pilsētas budžetā tika solīts iekļaut šim nolūkam paredzētu summu.

Jūtot pašvaldības neatsaucību attiecībā uz Neatkarības laukumu, vēl jo vairāk 109 kluba biedrus sāpinājusi vietvaras apņemšanās Uzvaras laukuma atjaunošanā tērēt miljonus, preses konferencē sašutumu neslēpa 4. maija Deklarācijas kluba prezidente Velta Čebotarenoka. Lai pamudinātu vietvaru rīkoties, kluba prezidente esot vērsusies pie bijušajiem Valsts prezidentiem pēc atbalsta. Viņi arī atsaukušies, un šā gada 20. martā uz Rīgas domi nosūtīta augstāko valsts amatpersonu parakstīta vēstule. Tajā atgādināts, ka likums par Jēkaba laukuma pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu stājās spēkā jau 2018. gada 2. novembrī un tajā noteikts, ka Rīgas domei, kuras īpašumā ir šī vieta, jānodrošina zīmes un nosaukuma skaidrojuma plāksnes izgatavošana un uzstādīšana mēneša laikā pēc nosaukuma maiņas ierakstīšanas Valsts adrešu reģistrā, bet tas joprojām nav izdarīts. Tāpat pašvaldības pienākums ir konkursa rīkošana laukuma jaunā tēla radīšanai. (Šobrīd nav zināms, cik liela summa tam tiks atvēlēta.) Klubs apliecinājis vēlmi kopīgi ar Rīgas domi veidot žūriju, kas vērtētu iesniegtos projektus.

15. aprīlī saņēmuši domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Oļega Burova atbildi, kurā norādīts: vides objektus Rīgā vajadzētu izvietot, vispirms izstrādājot koncepciju, kas ietvertu nopietnu pilsētvides analīzi. Tik apjomīgam pētījumam līdzekļi šā gada budžetā nav paredzēti, taču viņš ir uzdevis Īpašuma departamentam šā gada rudenī izsludināt laukuma labiekārtojuma metu konkursu. Viņš vērš uzmanību uz to, ka plāksnei vispiemērotākā vieta būtu pie izstāžu zāles Arsenāls ēkas. Diemžēl šī valsts īpašumā esošā celtne iekļauta pilsētas vidi degradējošo būvju sarakstā kā B kategorijas objekts, jo tās tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, fasādes apmetums ir saplaisājis un vietām nokritis. Laukuma nosaukums ir ļoti simbolisks Latvijas valstij, un nebūtu pieļaujams skaidrojuma plāksni izvietot pie nesakoptas ēkas. Tā būtu jāuzstāda pēc fasādes renovācijas vai vienlaikus ar laukuma labiekārtošanu, uzskata O. Burovs.

Vaicāta, ko klubs darīs, ja arī šogad nekas nevirzīsies uz priekšu, V. Čebotarenoka atbildēja, ka «tad pagaidīsim šos divus gadus», kas palikuši līdz pašvaldību vēlēšanām. Viņa cer, ka cilvēki, kuri saprot, ka neatkarība ir jāsargā, jāgodā un jāmīl, celsies kājās, ies un vēlēs, izvērtējot domes pildītos solījumus un darbus. Kluba prezidente arī norādīja, ka nepiekrīt atstādinātā mēra Nila Ušakova teiktajam, ka, lūk, pie Brīvības pieminekļa tagad ir Brīvības laukums, kas ir teju sinonīms Neatkarības laukumam.

Savukārt attiecībā uz Uzvaras laukumu klubs rosina to nodēvēt par okupāciju atceres vietu. Tajā vajadzētu uzstādīt paskaidrojošu tekstu, kā arī izremontēt telpas, kas atrodas zem pieminekļa, un izveidot Okupācijas muzeja filiāli. Iespējams, ka šajā vietā jānovieto vēl viens vagons, lai atgādinātu par izvešanām. Patlaban esot savākti jau 363 šīs ieceres atbalstītāju paraksti.

Ir vēl viena ideja - Likteņdārzā ierīkot piemiņas vietu ar visiem 1918. gada 18. novembra un 1990. gada 4. maija neatkarības balsotāju uzvārdiem. «Laukakmens un pļavu ziedi - tā būs skaista vieta, kas atradīsies krustcelēs, akcentējot to, ka nākam no pagātnes uz nākotni,» sacīja V. Čebotarenoka, piebilstot, ka pēc gada, kad tiks svinēta 4. maija deklarācijas parakstīšanas 30. gadadiena, visi tiks aicināti uz atklāšanu.

Patlaban topot arī grāmata (tā būs arī digitālā formātā), ko raksta Vidzemes augstskolas mācībspēki, par 1918. un 1990. gada neatkarības balsotājiem. Ir uzņemta neliela dokumentāla filma par šīs grāmatas ieceri, un tā būs skatāma šā gada 4. maijā kanālā Re:TV. Plānotas tiek arī divas konferences - viena, kas notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un būs veltīta Baltijas ceļam (arī ar starptautisku vēstures jomas autoritāšu piedalīšanos). Otra - par godu 4. maija deklarācijas 30. jubilejai. Saistībā ar to klubs vēloties izsludināt Latvijas valstiskuma balvu (to iecerēts veidot kā tradicionālu, ko pasniegs ik gadu vai ik pāris gadus) - tā tiks cilvēkam, kas stiprinājis Latvijas valstiskumu. Par to lems īpaši šim nolūkam veidota žūrija.