Kultūras ministrija atbalsta baletdejotāja Māra Liepas pieminekļa izveidi Rīgā

Kultūras ministrija atbalsta Māra Liepas labdarības fonda ierosinājumu izveidot un uzstādīt Rīgā pieminekli izcilajam latviešu baletdejotājam,informēja kultūras ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Elīna Bīviņa.

Lai Rīga šīs iniciatīvas rezultātā iegūtu mākslinieciski augstvērtīgu pilsētvides objektu, ministrija rīkos starptautisku konkursu, kurā aicinās piedalīties labākos un talantīgākos tēlniekus kā no Latvijas, tā ārvalstīm, kā arī nodrošinās profesionālu konkursā iesniegto darbu vērtēšanas žūriju, iekļaujot tajā pasaulē atzītus ekspertus.

Pieminekli baletdejotājam Mārim Liepam plānots atklāt pēc gada - 2011.gada 27.jūlijā, kad māksliniekam apritētu 75 gadi. Māra Liepas ģimenes iniciatīvu finansiāli atbalstīt uzņēmies Borisa un Ināras Teterevu fonds.

"Baletdejotājs Māris Liepa ir nozīmīga figūra ne vien Latvijas un Krievijas, bet visas pasaules baleta mākslā un es esmu gandarīts, ka mākslinieka bērni - Andris un Ilze Liepas - ir vērsušies Kultūras ministrijā ar aicinājumu izveidot Rīgā šādu pieminekli. Māris Liepa bija ne vien izcils baleta mākslinieks un savas dzimtās pilsētas Rīgas patriots, bet vienlaikus ir arī simbols tai ļoti augstajai un pasaulē novērtētajai kvalitātei, kāda piemīt dejas izglītībai Latvijā, līdz ar to piemineklis iemūžinātu tās tradīcijas, ko gadu desmitiem kopusi Rīgas Horeogrāfijas skola," uzsver kultūras ministrs Ints Dālderis.

2003.gada 27.jūlijā pie Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas tika atklāta piemiņas plāksne Mārim Liepam. Piemiņas plāksnei par pamatu ņemta vidusskolas 70.gadadienai veidotā tēlnieka Valta Barkāna piemiņas medaļa, kurā attēlots Liepa lēcienā Arama Hačaturjana baleta "Spartaks" izrādē. Piemiņas plāksnē ir Māra Liepas autogrāfs un viņa populārais izteiciens: "Es gribu dejot simts gadus."

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais