SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC) aizvadītajā nedēļā sniegtā operatīvā informācija par gaisa piesārņojumu Rīgā nebija pārbaudīta, Rīgas domniekiem pauda pašvaldības Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.
Pēc opozīcijas partiju ierosinājuma, Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien ārkārtas sēdē diskutēja par gaisa piesārņojumu Rīgā, jo aizvadītajā nedēļā LVĢMC sniegtā informācija liecināja, ka gaisa kvalitāte galvaspilsētā sasniegusi pēdējo gadu sliktākos rādītājus.
LVĢMC norādīja, ka Brīvības ielas gaisa kontroles stacijā reģistrētais piesārņojums ar mikroputekļiem pārsniedz pieļaujamo normatīvu vairāk nekā trīs reizes un 18.aprīlī sasniedzis 170 mikrogramus kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā.
"Gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai - aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi," savu satraukumu pamatoja opozicionāri.
Tomēr Piņķe norādīja, ka centra sniegtā informācija nebija pārbaudīta un, iespējams, pat bijusi nepatiesa.
"Mums nav izprotama centra rīcība - sacelt šādu ažiotāžu ar staciju operatīvajiem datiem, kas nav validēti. Šo datu kontrole būs pieejama tikai mēneša beigās. Turklāt mūsu rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka šai LVĢMC iekārtai varētu būt tehniskas problēmas, jo vienai no ierīcēm vizuāli redzams, ka tai trūkst vienas detaļas, kas filtrē cietās daļiņas gaisā. Tas nozīmē, ka stacija iesūc visu gaisa sastāvu, nefiltrējot cietās daļiņas," sacīja Piņķe, norādot, ka pārsniegums uzrādīts arī pašvaldībai piederošajās monitoringa stacijās, taču ievērojami mazākos apjomos.
Viņa skaidroja, ka gaisa kvalitāte šādos meteoroloģiskajos apstākļos ir problēma arī citās Latvijas, kā arī Eiropas pilsētās. Gaisa kvalitāti Baltijas valstīs ietekmējot meža ugunsgrēki Baltkrievijā pie Lietuvas robežas, putekļi un dūmi no Krievijas, kā arī dabā valdošais ziedēšanas laiks.
Vienlaikus Piņķe nenoliedza, ka arī galvaspilsētas dienesti var ietekmēt gaisa kvalitāti pilsētā, piemēram, rūpīgāk sekojot līdzi ielu tīrībai.
Pēc Vides pārvaldes vadītājas paustā, LVĢMC vēl nav veicis apkopojumu par PM10 cieto daļiņu rādītājiem gaisā visa 2018.gada laikā. "Pēdējie dati ir par 2017.gadu, un tie neuzrāda lielākus pārsniegumus nekā paredz normatīvie akti," pauda Piņķe.
Sēdē piedalījās arī gaisa kvalitātes speciālists un fizikas doktors Jānis Klepers, kurš apstiprināja Piņķes pausto par to, ka gaisa kvalitāti ietekmē daudzi pārrobežu procesi, kas nav pilsētas pārziņā. Viņš norādīja, ka labākais, ko galvaspilsētas dienesti var darīt, ir maksimāli kopt ielas pavasaros, atbrīvojot tās no smiltīm un laistot. Vienlaikus viņš neslēpa, ka pēdējos gadu desmitos ielu laistīšanas prakse netiek piekopta dārgo izmaksu dēļ.
Deputāti ierēdņiem taujāja, vai pašvaldībai iedzīvotāji nebūtu jābrīdina tajās dienās, kad gaisa kvalitāte pārsniedz normas rādītājus. Pēc Piņķes teiktā, iedzīvotājiem ir iespēja sekot līdzi šiem rādītājiem ar mobilās lietotnes "Riga airtex" starpniecību. "Izmantojot šo lietotni, iedzīvotāji var saņemt ziņojumus par gaisa piesārņojumu, kā arī tuvāko prognozēm," teica Piņķe.
Deputāts Lauris Ērenpreiss (V) taujāja vai Satiksmes departamentam nebūtu jāuztic atkārtoti veikt ielu attīrīšanu no smiltīm, jo pat ielās, kur tas it kā esot veikts, "joprojām esot smilšu kalni". Savukārt deputāts Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) prasīja, vai kritiskajās gaisa kvalitātes dienās veiktā ielu laistīšana tiešām izmaksātu tik dārgi, ka pilsētas budžets to nevarētu atļauties.
Piņķe gan norādīja, ka visa informācija par ielu tīrīšanu, kā arī iespēju tās laistīt esot jājautā Satiksmes departamentam.
Komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) aģentūrai LETA sacīja, ka jau tuvākajā laikā uzdos Mājokļu un vides departamenta direktoram par pienākumu satikties ar Satiksmes departamenta vadību, lai pārrunātu iespējamo ielu laistīšanas tehnikas ieviešanu un citus ceļu kopšanas darbus, kas varētu veicināt gaisa uzlabošanos pilsētā.
