Kopš 2017.gada "Rīgas satiksmes" darbībā negodīga komercprakse konstatēta piecas reizes

© F64 Photo Agency

Divu gadu laikā Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" darbībā negodīga komercprakse konstatēta piecas reizes, trešdien žurnālistiem stāstīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa uzsvēra, ka šā gada aprīlī KP piemērotais sods "Rīgas satiksmei" "nanoūdens" lietā kopš 2017.gada ir jau piektais konstatētais pārkāpums uzņēmuma darbībā.

Ābrama atgādināja, ka 2017.gadā KP piemēroja 2,3 miljonu eiro naudas sodu "Rīgas satiksmei" un uzņēmumam "Rīgas mikroautobusu satiksme" par pretlikumīgu braukšanas maksas tarifu saskaņošanu.

Tāpat 2017.gadā KP uzņēmumiem "Rīgas satiksme", SIA "Pilsētas līnijas" un SIA "JCDecaux Latvija" uzlika pienākumu mainīt savstarpējo līgumu nosacījumus par reklāmas izvietošanu "Rīgas satiksmes" sabiedriskā transporta pieturvietās, tādā veidā paredzot atvērt tirgu arī citiem uzņēmumiem.

2018.gadā KP un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kopīgi aicināja Rīgas domi nepieņemt grozījumus par "Rīgas satiksmes" tiesībām kā soda mēru piemērot transporta līdzekļu riteņu bloķēšanas iekārtas jeb bloķētājus. Iestādes brīdināja, ka tādējādi tiks nepamatoti radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi autostāvvietu pakalpojumu tirgū un ierobežotas patērētāju tiesības.

Tāpat 2018.gadā KP norādīja uz negodīgu pastāvošā kārtību, kad "Rīdzinieka kartes" īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, tādējādi radot nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus.

""Rīgas satiksmei" ir vāja izpratne par godīgu konkurenci. Tomēr Rīgas ekonomika ir nozīmīga kopīgajai Latvijas ekonomikas telpai un no šādām darbībām cieš visa ekonomika," pauda Ābrama.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais