Pilsētas attīstības intereses liek meklēt kompromisu

 
KOPDZĪVE. Dārzciema privātmāju kvartāla iedzīvotāji pārdzīvo arī par nocirstajiem kokiem. Kamēr ieaugs vietā iestādītās tūjas, daži gadi jāpaciešas. Šodien visas ieinteresētās puses tiekas Pilsētas attīstības departamentā, lai noskaidrotu, kā savienot pilsētas, uzņēmēju un iedzīvotāju intereses ©no privātā arhīva.

Vairāki desmiti Dārzciema privātmāju iedzīvotāju uztraucas, ka jaunais Rīgas teritoriālais plānojums paredz mainīt zonējumu no privātmāju apbūves uz jauktu centra apbūvi. Viņi uzskata, ka līdz šis zonējums ir bijis vienīgais, kas 14 privātmāju īpašniekus un viņu ģimenes ir pasargājis no industriāla objekta būvniecības privātmāju kvartāla vidū. Savukārt uzņēmēju pārstāvis saka – uzņēmums lūdzis mainīt zonējumu tikai tam piederošai zemei – diviem zemesgabaliem, nevis visai esošajai privātmāju teritorijai. Ir vēl trešā puse – Rīgas pašvaldība, kam jāpieņem lēmums.

Saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam pilnveidoto redakciju kvartālā starp Dārzciema, Kārsavas, Kraukļu un Pildas ielu savrupmāju apbūve tiek mainīta uz jaukta tipa apbūvi. Ar Neatkarīgo sazinājās viena no iedzīvotājām, kura sacīja, ka, pēc privātnamu īpašnieku domām, zonējuma maiņa varētu pieļaut komerciāla vai industriāla objekta būvniecību, kas faktiski izpostīs dzīvestelpu un būtiski pazeminās īpašumu vērtību, toties palielināsies nekustamā īpašuma nodoklis, jo pieaugs īpašumu kadastrālā vērtība.

Dārzciema apkaimes iedzīvotāji ir nosūtījuši vēstules gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, gan Vides aizsardzības un reģionālajai ministrijai, gan Tiesībsarga birojam. Viņi raksta: «Mūsu īpašumi te atrodas kopš pagājuša gadsimta piecdesmitajiem gadiem - tās pārsvarā ir divstāvu savrupmājas. Jaunais plānojums pavērs iespēju divstāvu savrupmāju ielokā attīstīt biroja ēkas, noliktavas vai attīstīt rūpniecisko zonu, kas, visticamāk, arī tiks darīts. Vēlamies atgādināt, ka Dārzciema ielā, vietās, kur tagad atrodas veikali - Dārzciema 39 un Dārzciema 53, jau vairākkārtīgi ir tikusi iznīcināta zaļā zona un lielie koki un kopš 2018. gada ir ierīkotas arī āra noliktavas ar auto stāvlaukumu.»

Savukārt SIA Larus mēbeles pārstāvis Aleksandrs Novikovs izklāsta savu notiekošā versiju. Uzņēmums nav lūdzis mainīt zonējumu visam kvartālam, tikai tai teritorijai, ko nopirka izsolē. Arī iedzīvotājiem bija iespēja zemi kvartāla vidū nopirkt, bet cena bijusi samērā augsta. Visticamāk, tāpēc neviens šo zemi nav iegādājies. Loģiski spriežot, arī Rīgas pašvaldībai zemes strēmele starp privātmājām nav izdevīga lietošanai, tāpēc zemesgabalu tā vai citādi, bet bija jāpārdod.

A. Novikovs saka - pagaidām būvniecība netiek plānota, bet arī komercapbūve nenozīmē, ka savrupnamu kvartāla vidū sliesies augsta celtne. Neatkarīgās uzklausītie iedzīvotāji tieši par to ir nobažījušies - ja uzbūvēs noliktavu vai biroju ēku, tad regulāri brauks mašīnas, satiksmes intensitāte palielināsies, būs troksnis. A. Novikovs oponē - ar katru zemes īpašnieku esot aprunājušies, vienojušies, cilvēku vēlmes ir uzklausītas - 10 metru no privātmāju teritorijas ir brīva zona, tur uzņēmums neko nedara. Pat automašīnas neliek. Iestādītas 160 tūjas, un pēc dažiem gadiem tās izveidos papildu norobežojumu, kas privātmājas atdalīs no komercapbūves, ja tur tiešām tiktu uzbūvēts, teiksim, angārs. Bet par to, ka zemes gabalu varētu neizmantot, viņš noteic: «Neesam labdarības organizācija. Mēs maksājam lielus nodokļus, un no biznesa viedokļa nav pareizi, ja zeme netiek izmantota.»

Arī A. Novikovs ir neizpratnē, kāpēc zonējums mainīts tik plašai teritorijai, un piebilst, ka šajā jautājumā viņš ir iedzīvotāju pusē - zem viņu īpašumiem zonējumu nav nepieciešams mainīt.

Pilsētas attīstības departamentā skaidro, ka funkcionālo zonējumu maina kvartāla ietvaros. Saskaņā ar jaunā pilsētas plānojuma nosacījumiem nevar apvienot zemesgabalus ar dažādu funkcionālo zonējumu - privātmāju apbūvi apvienot ar jaukta tipa. Šajā gadījumā ir pagaidām lemts par labu biznesa interesēm un zonējumu ierosināts mainīt uz jaukta tipa apbūvi. Iedzīvotājiem tas nenozīmē nespēju sevi aizstāvēt. Blakus teritoriju iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar zonējuma maiņu, varēs izteikt savu viedokli lokālplānojuma izstrādes laikā. Tas ir jau detalizētāks plānojums, kurā ir iespējams salāgot, ko grib būvēt īpašnieks un ko kategoriski nevēlas blakus teritoriju īpašnieki.