Kūlas dedzināšana: Kāpēc to nedrīkst darīt un kādi sodi par to pienākas?
Tiklīdz nožūst pirmās pavasara peļķes, Latviju kā ik katru gadu pāršalc ziņas par dedzinātu pērno zāli. Portāls riga.lv skaidro, kāpēc pērno zāli jeb kūlu tomēr labāk nenosvilināt.
Rīgas administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumus, arī lapas un pērno zāli, tai skaitā tvertnēs un urnās, dedzināt aizliegts.
Iestājoties siltākam laikam un uguns bīstamības periodā pašvaldības policija kūlas dedzinātājus pieskatīs īpaši.
Ministru kabineta noteikumi „Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka īpašniekiem piederošo teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, ap ēkām desmit metru plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, un zemes īpašnieks veic visus nepieciešamos pasākumus, lai viņam piederošajā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām — no 280 līdz 1400 eiro.
Par atbilstības ugunsdrošības prasībām nenodrošināšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) noteiktajā termiņā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 430 eiro, juridiskajām personām — no 1400 līdz 4300 eiro.
Par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro.
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.pants Obligāto zemes aizsardzības pasākumu neizpildīšana nosaka - par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām — no 700 līdz 2900 eiro.
Rīgas pašvaldības policija aicina pilsētas iedzīvotājus veltīt laiku vides sakopšanai, nevis postīšanai, dedzinot kūlu.
Avots: Rīga.lv
