Opozīcija Rīgas domē rosina izveidot kabinetu KNAB

Šogad Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē diskusijas par pilsētas budžetu aizņēma aptuveni pusotru stundu. Iztaujājot Rīgas domes Finanšu departamenta direktori Ilgu Tiknusi, deputāts Vilnis Ķirsis (V) interesējās, kas notiktu, ja "Rīgas satiksmes" kreditori pēkšņi pieprasītu atgriezt uzņēmumam piešķirtos kredītus.

Pēc direktores teiktā, pašvaldība kā garantijas sniedzējs ir tikai daļā "Rīgas satiksmes" kredītsaistību. "Turklāt kā garantijas sniedzējs neesam nevienam no iepirkumiem, kurus patlaban izmeklē KNAB. Līdz šim manā praksē nav bijis gadījums, kad pašvaldībai būtu jāpārņem tik lielas saistības. Par šo jautājumu tad būtu jākonsultējas gan ar aizdevējiem, gan Finanšu ministriju," sacīja finansiste.

Deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) taujāja vai, lemjot par 2019.gada budžetu, Finanšu departaments ir atsevišķi izvērtējis ar "Rīgas satiksmi" saistītos riskus. "Visa uzņēmuma darbība joprojām tiek izvērtēta. Finanšu departaments kā iestāde šajā procesā nav iesaistīts, taču, mūsuprāt, galvenie riski ir saistīti tieši ar kreditoru aizdevumiem," atbildēja Tiknuse.

Sēdē klātesošais "Rīgas satiksmes" valdes loceklis Juris Švanders deputātiem sacīja, ka uz doto brīdi uzņēmumam ir aptuveni 300 miljoni eiro lielas kredītsaistības. Visos aizdevumu līgumos esot smalki atrunāta sadarbība, un kamēr nav tiesiska pamata līgumu lauzt, bankām neesot tiesības aizdevumus atprasīt.

"Ja bankas to darīs, mēs gribēsim zināt tiesisko pamatu un, iespējams, mēs lēmumus varēsim pārsūdzēt. Ar "SEB banku" saistības ir 23 miljoni eiro. Citas bankas seko līdzi notikumiem, bet nav bijis nekādu indikāciju, ka tās varētu pieprasīt aizdevumus atdot ātrāk nekā plānots. Vēl jo vairāk, iespējams, bankas varētu pārkreditēt dažus maksājumus, ja rastos kādi sarežģījumi," stāstīja Švanders.

"Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis deputātiem sacīja, ka sākotnēji uzņēmumam no pašvaldības budžeta bija nepieciešama 139 miljonu eiro liela dotācija, taču no domes vadības dots uzdevums izdevumus samazināt. "Mums uzdevums ir skaidrs un ir arī plāns izdevumu samazināšanai. Kā tas izdosies, pagaidām prognozēt nevaram, jo mēs neesam zīlnieki. Tomēr visi priekšnoteikumi izdevumu samazināšanai ir veikti un ar pašreizējo dotāciju ir pietiekami," sacīja Saulītis.

Savukārt deputāts Viesturs Zeps (LA) interesējās, cik liels līdzekļu atlikums domei bija aizvadītā gada beigās. Pēc Tiknuses teiktā, pērn atlikums bijis 92 miljoni eiro, no kuriem 41 miljons eiro tika "pārcelts" uz šī gada budžetu. Tāpat viņš interesējās par "Riga.lv" budžeta samazinājumu salīdzinājumā ar 2018.gadu. Kā skaidroja Finanšu departamenta vadītāja, domei jāievēro piesardzības principi un jāsamazina izdevumi, un šī bijusi viena no iestādēm, kur to bija iespējams izdarīt.

Kopumā no pašvaldības iestāžu papildu pieprasītajiem 147 miljoniem eiro, departaments atbalstījis vien 102 miljonu piešķiršanu.

Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas frakcijas vadītājs Jānis Ozols prasīja, kāda ietekme uz pašvaldības budžetu būs domes lēmumam likvidēt visā Rīgā spēļu zāles. Tiknuse norādīja, ka šogad nekāda fiskālā ietekme neesot gaidāma, bet nākamajos gados tie varētu būt aptuveni pieci miljoni eiro, kas netiks iegūti no azartspēļu nodokļa.

Debašu sadaļā Ķirsis sacīja, ka šī gada budžets esot koalīcijas "agonijas budžets". "Jūtot savas ēras beigas viņi grib iespiest "gāzi grīdā" un budžeta deficītu uzsist neredzētos augstumos," sacīja deputāts, rosinot veikt auditus visās domes kapitālsabiedrībās, lai izskaustu tajās esošo korupciju un ietaupītos līdzekļus novirzītu ielu labošanai, bērnudārzu celšanai un citiem mērķiem.

Savukārt Zeps vērsa uzmanību, ka budžetā nav nekādu ambīciju par pilsētas attīstību. "Nav neviena projekta, kas varētu kāpināt domes ieņēmumus, piesaistīt ārvalstu investīcijas. Mēs nepārtraukti sedzam kredītsaistības, uzņemoties aizvien jaunas," pauda Zeps.

Arī deputāts Ozols sacīja, ka budžets ir paviršs un to var nākties pārstrādāt. "Nav veikti nekādi risku izvērtējumi, nav "spilvens" dažādu problēmu risināšanai. Šis budžets nav atbalstāms un ir pagaidu versijas budžets," teica Ozols. Arī viņa partijas biedre Linda Medne (JKP) sacīja, ka budžets ir piemērs tam, kā Rīga saimnieko ar svešu naudu. "Rīga drīzumā varēs lepoties ar to, ka būs visnedraudzīgākā pilsēta iedzīvotājiem," teica deputāte.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) sacīja, ka šis ir sociāli atbildīgs budžets, jo ietver brīvpusdienu nodrošināšanu bērnudārzos, ielu remontus un algu palielinājumu virknei pašvaldības darbinieku. "Runājot par "Rīgas satiksmi" un klausoties jūsu izteikumus, ir sajūta, ka uzņēmums ir opozīcijai ienaidnieku armija, un jūsu sapnis ir to iznīcināt. No opozīcijas puses raugoties tas ir saprotams, bet, ja domā par pilsētas attīstību - diezgan jocīgi," teica mērs.

Viņš norādīja, ka šī gada budžetā pašvaldība turpinās nodrošināt visas sabiedriskā transporta atlaides, lielus līdzekļus ieguldīs ielu remontdarbos un paaugstinās virknei pašvaldībā strādājošajiem profesiju pārstāvjiem algas.

Algu palielinājums ieplānots, piemēram, Rīgas bāriņtiesas darbiniekiem, izglītības iestādēs strādājošajiem skolotāju palīgiem (auklītēm), pirmsskolu un sporta skolu ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Līdz 10% apmērā no amatalgas darba samaksas pieaugums tiks nodrošināts arī pašvaldības sociālajiem darbiniekiem un aprūpētājiem.

Opozīcija bija iesniegusi arī 12 priekšlikumus budžeta grozījumiem, no kuriem neviens netika atbalstīts.

Piemēram, Ķirsis rosināja 2000 eiro atvēlēt jauna kabineta iekārtošanai Rīgas domē, lai tur varētu izmitināt KNAB darbiniekus. Tāpat viņš rosināja atcelt 1,7 miljonus eiro lielo dotāciju nodibinājumam "Riga.lv" un 600 000 eiro novirzīt neatkarīga audita veikšanai visās pašvaldības kapitālsabiedrībās.

Tikmēr deputāts Jurģis Klotiņš (VL-TB/LNNK) rosināja piešķirt 500 000 eiro, lai izveidotu jaunu budžeta programmu "Gājēju ceļu un ietvju seguma atjaunošana Rīgas apkaimēs ārpus vēsturiskā centra", vēl 400 000 eiro piešķirt Rīgas parku, dārzu un skvēru celiņu seguma atjaunošanai, bet vēl trīs miljonus - lai visās Rīgas ielās, kurās patlaban ir grants segums, tiktu ieklāts asfaltbetona vai bruģa segums.

Savukārt "Latvijas attīstībai" frakcijas deputāti Zeps un Ansis Ansbergs rosināja atvēlēt vienu miljonu eiro, lai ieviestu izcilo studentu atbalsta programmu. Tā paredzētu, ka Latvijas pilsonis, kurš kvalificējas un studē kādā no pasaules TOP10 labākajām augstskolām, saņem Rīgas pašvaldības atbalstu izdevumu segšanai, ja apņemas dzīvot un strādāt Rīgā nākamos 10 gadus pēc studiju beigšanas.

Vēl 10 miljonus partija rosināja atvēlēt "viedās pilsētas" risinājumu sagatavošanai un izstrādei "Rīgas attīstības programmas Rīcības plānā 2019.-2020.gadam", tai skaitā, inteliģentās satiksmes plūsmu uzraudzības sistēmas izveidei un inteliģentās apgaismojumu sistēmas izveidei.

Bet deputāte Linda Medne (JKP) rosināja 59 500 eiro atvēlēt invalīdu pacēlāju uzstādīšanai, apkopei un remontam, 517 100 eiro novirzīt dzīvokļu rindu samazināšanai, lai ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti nodrošinātu atbilstošu dzīvesvietu, kā arī atvēlēt līdzekļus ietves, noteku un ūdens kanalizāciju sistēmu sakārtošanai teritorijā pie Botāniskā dārza.

Šodien pilsētas budžeta projektu atbalstīja Finanšu un administrācijas lietu komiteja, bet par tā apstiprināšanu tiks lemts Rīgas dome sēdē nākamnedēļ, 28.martā.